“Radās doma, ko nevar atļaut un nevar liegt…”: ja jau Valsts policija nenovērsa pulcēšanos pie “uzvaras pieminekļa” Rīgā laikā, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi CoViD19 dēļ - cilvēkus soda pat par maziem pārkāpumiem - tad jebkurš administratīvais sods, kas uzlikts par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem, ir uzskatāms par nelikumīgu, jo nav ievērots pilsoņu vienlīdzības princips likuma priekšā.

Biedrība «Latvietis» sveic latviešus valsts svētkos - Lāčplēša dienā un Latvijas valsts 101. dzimšanas dienā!

Mūsu sirdī liesmo vienas domas:
Latviju tautai mūžam nebūs zust!
/Lūcija Sāgameža-Nāgele/

16. novembrī plkst. 15.00 sanāksim biedrības “Latvietis” birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60, lai kopīgi svinētu valsts svētkus.

Biedrība "Latvietis" kopā ar Latvijas Aizsargu organizāciju katru gadu ap 1. jūliju rīko braucienu Kārļa Rebiņa un Kārļa Apsīša-Ozoliņa piemiņai.

Pulcēsimies SVĒTDIEN, 2019. gada 30. jūnijā plkst. 10.30 pagriezienā no Rīgas - Liepājas šosejas uz Tukumu (A9 un P98 krustojumā). Tie, kam nav sava transportlīdzekļa, lūgums sazināties ar Ivetu (25886714), lai varētu rezervēt vietu kādā automobilī un tiktos jau 9.00 Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 - biedrības birojā.

Kārlis Rebiņš dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»).

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.

1994. gada 16. oktōbrī Kārlis ar savu sunīti atgriezās dzimtenē. Tukuma rajona Džūkstes pagastā viņš nopirka māju – «Vārpas». Savas «Vārpas» viņš ļoti pamatīgi restaurēja un pārbūvēja, tā izpelnoties pašvaldības uzslavu.

Tie, kuri pazina K. Rebiņu, atceras viņu kā pārliecinātu un nelokāmu latviskas Latvijas patriotu. Viņš bija drosmīgs, savos uzskatos atklāts un tiešs.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTAM
MINISTRU PREZIDENTAM
SAEIMAS DEPUTĀTIEM
VALSTS DROŠĪBAS IESTĀDĒM

AICINĀJUMS

Lūdzam izvērtēt kādas ELIZABETES (Jeļizavetas) KRIVCOVAS izteikumus, kas redzami internetvietnē https://www.youtube.com/watch?v=SzC2Xe2m81M.

Šī persona internetā redzamajā sižetā apgalvo, ka Latvijā esot aizliegts savā starpā runāt krieviski, ka esot bīstami vērsties krievu valodā pie pārdevējiem tirgū u.c. tirdzniecības vietās, ka pārdevējiem savukārt esot bīstami pircējiem atbildēt krievu valodā. Par to visu it kā cilvēkus sodot Valsts Valodas centrs, uzliekot viņiem naudas sodus. Tāpat viņa arī apgalvo, ka krievvalodīgajiem nepilsoņiem esot izsniegtas «citplanētiešu» (angļu val. – «aliens») pases, ar mērķi viņus tādā veidā pazemot, likt izbraukt no Latvijas vai mainīt savu juridisko statusu tajā.

Biedrība «Latvietis» sveic latviešus valsts svētkos - Lāčplēša dienā un Latvijas valsts 100. dzimšanas dienā!

Brīvība baltā
kā roze zied,
Negaisos gūtu
to sargājiet!
/Jānis Akurāters/

24. novembrī plkst. 15.00 biedrības “Latvietis” birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 sanāksim par godu 18. novembrim un noskatītos filmu par to, kā patiesībā tapa Latvijas valsts. Ieeja par ziedojumiem.

Biedrība "Latvietis" kopā ar Latvijas Aizsargu organizāciju katru gadu 1. jūlijā rīko braucienu Kārļa Rebiņa un Kārļa Apsīša-Ozoliņa piemiņai.

Pulcēsimies SVĒTDIEN, 2018. gada 1. jūlijā plkst. 10.30 pagriezienā no Rīgas - Liepājas šosejas uz Tukumu (A9 un P98 krustojumā). Tie, kam nav sava transportlīdzekļa, lūgums sazināties ar Ivetu (25886714), lai varētu rezervēt vietu kādā automobilī un tiktos jau 9.00 Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 - biedrības birojā.

Kārlis Rebiņš dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»).

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.

1994. gada 16. oktōbrī Kārlis ar savu sunīti atgriezās dzimtenē. Tukuma rajona Džūkstes pagastā viņš nopirka māju – «Vārpas». Savas «Vārpas» viņš ļoti pamatīgi restaurēja un pārbūvēja, tā izpelnoties pašvaldības uzslavu.

Tie, kuri pazina K. Rebiņu, atceras viņu kā pārliecinātu un nelokāmu latviskas Latvijas patriotu. Viņš bija drosmīgs, savos uzskatos atklāts un tiešs.

2018. gada 7. martā notika biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces sanāksme. Tajā tika apspriests februārī paveiktais, kā arī lemts par martā darāmo.

Februārī mūsu birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 rādījām Leonarda Inkina filmu «Mums uzvarēt – vai krist» par 16. martu un Latviešu leģionu. Bija sanācis kupls skatītāju pulciņš un pēc filmas izvērtās diskusijas gan par filmā redzēto, gan par citiem aktuāliem tematiem.

Neraugoties uz neganto salu ārā, šodien kopīgi skatījāmies Leonarda Inkina filmu "Mums uzvarēt - vai krist!" par 16. martu un Latviešu leģionu.

Šodienas sarīkojumu sākām ar mūsu kaimiņu un likteņbrāļu - igauņu - valsts himnu, godinot mūsu jaukos ziemeļu kaimiņus valsts svētkos!

No 2010. līdz 2017. gadam radio «Merkurs» veidojām raidījumu «Būt latvietim». Sākumā tie bija ierakstīti raidījumi, kuŗos lasījām fragmentus no Jāņa Miezīša grāmatas «Būt latvietim» (starp citu, joprojām iegādājama mūsu birojā!) un apspriedām tajā rakstīto.

Vēlāk jau kļuvām drošāki un raidījumus veidojām tiešraidē. Sākumā gāja traki, jo neesam jau profesionāli žurnālisti, tomēr vēlāk viss notika raiti un raidījumos apspriedām gan aktuālus tematus, gan vispārcilvēciskus jautājumus - visu, kas svarīgs un rūp latviešiem.

2016. gadā raidījumus jau veidojām arī videoformātā, tos iepriekš ierakstot un montējot. Tie joprojām apskatāmi, piemēram, Leonarda Inkina Youtube kanālā

7. februārī notika biedrības Pārstāvju sapulces sanāksme. Sanāksmē tika lemts par darāmo februārī.

Ir aizkavējusies biedrības jaunā raidījuma «Cīņai sveiks!» veidošana, bet februāŗa beigās raidījums skanēs tiešraidē. Tie būs raidījumi, kuŗos runāsim par visu, kas svarīgs un rūp latviešiem - īpaši jaunajai paaudzei un, kas nepatīk varnešiem. Raidījumi tiks straumēti Facebook un YouTube.

Aicinām visu organizāciju un ārpus organizācijām esošus latviešus nākt talkā un līdzdarboties. Iepriekšējas zināšanas, speciālas prasmes un zinātniski grādi mums maz ko nozīmē, jo biedrības intelektuālais potenciāls ir tik liels, ka, ja nepieciešams, spējam palīdzēt apgūt un iemācīt paši. Svarīga ir tikai patiesa vēlme darīt.

Diezgan nejauki izrīkojusies Rīgas Centrālā bibliotēka. Oficiālu atbildi mūsu pieteikumam rādīt filmu «Būt latvietim» Rīgas bibliotēkās tā nav sniegusi, vien piezvanīja un paskaidroja, ka «polītiskai aģitācijai telpas neizīrējot». Nolēmām iesniegt «uzlabotu un papildinātu» pieteikumu, lai novērstu šādus «pārpratumus».

Sestdien, 24. februārī plkst. 15.00 mūsu birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 kopīgi skatīsimies Leonarda Inkina filmu «Mums uzvarēt - vai krist!» (To triumph or to die!) par 16. martu un Latviešu leģionu.

Visi laipni lūgti. Ieeja - brīva! Filma ar titriem angļu valodā.

Filmā runā Jānis Atis Krūmiņš. Izmantota Latvijas ev.-lut. baznīcas archibīskapa A. Lūša runa, veltīta mūžībā aizgājušo varoņu piemiņai. Mūzikas autors Leonards Inkins. Dzied «Vilki» un Daina Dombrovska.

Gribi palīdzēt? Nāc talkā! Esam sastopami katru trešdienu no 17.00 līdz 20.00 mūsu birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 un citos laikos, iepriekš sazvanoties (tālrunis - 29320165).

Biedrības «Latvietis»

Pārstāvju sapulces priekšsēdis

Alvils Bērziņš

2018. gada 27. janvārī biedrības «Latvietis» birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 bija pulcējies kupls pulciņš latviešu, lai kopīgi noskatītos filmu par genocīdu pret ukraiņu tautu - Golodomoru. Viesos bija atnākuši pārstāvji no Latvijas Ukraiņu kongresa, kā arī Ukrainas ziņu aģentūras "Ukrinform" žurnālists Oļegs Kudrins, kuŗš pastāstīja iepriekš maz zināmus faktus par Golodomoru, kā arī par lielkrievisko boļševiku piekoptā genocīda etniskajiem aspektiem. Parasti tiek uzskatīts, ka etniskos genocīdus, nīdējot atsevišķas tautas vai tautu grupas, veikuši tikai vācu nacisti, tomēr izrādās, ka «internacionalajā», varen plašajā padomju laimības zemē nīdēja ne tikai šķiras, bet arī veselas tautas. Ukraiņi, kazahi, čečeni un inguši ir tikai daži piemēri.

Vai zinājāt, ka mūsu drošība no austrumu kaimiņa ir atkarīga no Ukrainas kaŗaspēka cīņām pret krievu okupantiem? Kamēr ukraiņu tauta cīnās pret krievu lāča agresiju, arī mēs varam justies puslīdz droši.

Ukraiņu tautas vēsture ir ne mazāk traģiska kā mūsējā. Mēs zinām, kā boļševiki izveda uz Sibīriju, apšāva un nomocīja labākos latviešu tautas dēlus un meitas. Arī ukraiņiem nācies piedzīvot genocīdu - Golodomoru.

Sestdien, 2018. gada 27. janvārī plkst. 15.00 sanāksim biedrības "Latvietis" birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60-12, tiksimies ar Latvijas Ukraiņu kongresa pārstāvjiem, skatīsimies fragmentus no filmas par Golodomoru, diskutēsim par redzēto.

Visi laipni lūgti! Ieeja bez maksas.

3. janvārī notika biedrības Pārstāvju sapulces sanāksme. Sanāksmē tika lemts par darāmo 2018. gadā.

Esam nolēmuši atsvaidzināt radioraidījumus «Būt latvietim». Radioraidījumus veidojam kopš 2010. gada un tie skanējuši katru nedēļu radio «Merkurs» viļņos. Sākumā tos veidojām, iepriekš ierakstot, tad - tiešraidē. Sākumā bija grūti, bet tad pamazām iemācījāmies to darīt. 2017. gadā raidījumus veidojām videoformātā - protams, skaņas celiņu turpinot atskaņot radio «Merkurs» viļņos. Diemžēl videoraidījumu ieraksts ir ļoti darbietilpīgs, tādēļ esam nolēmuši veidot videoraidījumus tiešraidē - Facebook un Youtube sociālajos tīklos. Raidījumu veidošanu atsāksim februārī.

Tāpat turpmāk katra mēneša pēdējā sestdienā plkst. 15.00 mūsu birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60 sanāksim kopā, lai kopā skatītos dažādas dokumentālās filmas un pārrunātu tajās redzēto.

Esam sazinājušies ar Rīgas Centrālo bibliotēku, lai rastu iespēju Rīgas bibliotēkās rādīt biedrības uzņemtās dokumentālās filmas - «Nodevība», «Būt latvietim», «Mums uzvarēt - vai krist» un citas.

Šķiet, ka 2018. gads būs darbīgs.

Gribi palīdzēt? Nāc talkā! Esam sastopami katru trešdienu no 17.00 līdz 20.00 mūsu birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60.

Portāls manabalss.lv atteicis parakstu vākšanu pret t.s. praida organizēšanu Rīgā Latvijas 100 gadu jubilejas gadā. Biedrība «Latvietis» iebilst pret šādu diskrimināciju, jo demokratiskā valstī nav pieļaujama staļinistu cienīga rīcība, liedzot vākt balsis par pilsoņiem būtiski svarīgiem jautājumiem. Vārda brīvības apspiešana nav pieņemama.

Biedrība «Latvietis» sveic latviešus valsts svētkos - Lāčplēša dienā un Latvijas valsts 99. dzimšanas dienā!

Ikkatram roka jāpieliek,

Lai lielais darbs uz priekšu tiek.

Strādāsim, lai pienāktu tā diena, kad latvieši patiešām būs saimnieki savā valstī!

Svētījot Valsts svētkus, aicinām pievienoties mums 12. novembrī plkst. 16.00 mūsu birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā 60, lai pieminētu mūsu kritušos varoņus un valstsvīrus, kas dibināja mūsu valsti - Latviju.

Leonarda Inkina vajāšana šoreiz ir beigusies. Viņš atzīts par nevainīgu, jo Latvijas Republikas tiesa pieņēmusi taisnīgu un godīgu lēmumu. Izmeklētāji un prokuratūra, šķērdējot valsts naudu un izmantojot nelikumīgu «ekspertīzi», centās panākt notiesājošu spriedumu, lai apturētu biedrības «Latvietis» darbību un iebiedētu latviski domājošos.

Lai aicinātu Drošības policijas izmeklētājus turpmāk ievērot Latvijas likumus un ļaunprātīgi neizmantot savu amata stāvokli, biedrība «Latvietis» aicina piedalīties piketā piektdien, 2017. gada 14. jūlijā plkst. 17.00 pretī Latvijas Republikas Drošības policijai Rīgā, Krišjāņa Barona 107.

Tiem, kas lieto TELEGRAM, varētu būt interesanti sekot mums arī šajā lietotnē, lai pirmie uzzinātu mūsu jaunumus.

Mūsu adrese: http://t.me/latvietislv/

2010. gada 1. jūlijā biedrība «Latvietis» kopā ar citiem latviešu patriotiem atklāja K. Rebiņa pieminekli. Nolēmām turpmāk katru gadu pulcēties Kārļa Apsīša-Ozoliņa atdusas vietā Lībagu pagasta Bungu kapos un pēc tam pie šī pieminekļa, lai godinātu abus cienījamo latviešus – Kārli Rebiņu un Kārli Apsīti-Ozoliņu un būtu vienoti savās domās un darbos.

Pulcēsimies SVĒTDIEN, 2017. gada 2. jūlijā plkst. 10.30 pagriezienā no Rīgas - Liepājas šosejas uz Tukumu (A9 un P98 krustojumā).

Aicinām visus piedalīties piemiņas sarīkojumā.

Kārlis Rebiņš dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»).

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.

1994. gada 16. oktōbrī Kārlis ar savu sunīti atgriezās dzimtenē. Tukuma rajona Džūkstes pagastā viņš nopirka māju – «Vārpas». Savas «Vārpas» viņš ļoti pamatīgi restaurēja un pārbūvēja, tā izpelnoties pašvaldības uzslavu.

Tie, kuri pazina K. Rebiņu, atceras viņu kā pārliecinātu un nelokāmu latviskas Latvijas patriotu. Viņš bija drosmīgs, savos uzskatos atklāts un tiešs.

Kaut arī 18. novembŗa valsts nav atjaunota, nedrīkstam par to aizmirst. Latviešiem, kam 18. novembris ir ne vien kārtējā brīvdiena, bet mērķis, uz kuŗu tiekties, tie ir patiesi svētki.

18. novembŗa Latvija ir dzīva mūsu sirdīs, un, kamēr tajās degs latviskuma liesma, Latvija dzīvos.

Sveicam valsts svētkos!

Sveicam visus latviešus mūsu varoņu dienā - dienā, kad latviešu tautas varonīgie dēli pierādīja savu gribu dzīvot brīviem. Viņi upurēja sevi, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot neatkarīgā Latvijā.

Neaizmirsīsim viņu upurēšanos un turēsim sevī Lāčplēša varoņgaru - lai Latvija mūžam dzīvotu!

Kārlis Rebiņš dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»).

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.

1994. gada 16. oktōbrī Kārlis ar savu sunīti atgriezās dzimtenē. Tukuma rajona Džūkstes pagastā viņš nopirka māju – «Vārpas». Savas «Vārpas» viņš ļoti pamatīgi restaurēja un pārbūvēja, tā izpelnoties pašvaldības uzslavu.

Tie, kuri pazina K. Rebiņu, atceras viņu kā pārliecinātu un nelokāmu latviskas Latvijas patriotu. Viņš bija drosmīgs, savos uzskatos atklāts un tiešs.

Latvijas Republikas Satversmes preambulā teikts:

Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, […] ir saliedētas sabiedrības pamats.

Diemžēl reālitāte neatbilst Satversmē paustajam. Latvijā ārkārtīgi daudz latvietim svarīgas informācijas nav valsts valodā. Piemēram, pakalpojumu un pārdošanas sludinājumi Internetā un arī citur.

Vai šī situācija netiek labota nolaidības vai apzinātas Satversmes ignorēšanas dēļ?

Pieprasām, lai tiktu pildīts Latvijas Republikas Satversmē paustais un Latvijas pamattautai – latviešiem, dzīvojot savā valstī, būtu iespēja izlasīt informāciju latviešu valodā, nevis kādā svešvalodā, kam pat nav oficiālās valodas statuss nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Illustrācija no Krievijas vēstniecības Twitter konta.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai

2016. gada 1. janvārī Krievijas vēstnieks A. Vešņakovs godinājis par kaŗa noziegumiem notiesāto sarkano bandītu Vasīliju Kononovu, noliekot ziedus pie viņa kapa.

Vai Ārlietu ministrija uzskata par normālu ārvalstu diplomatiskā korpusa veiktu kaŗa noziedznieku slavināšanu, kas ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas vērtībām? Lūdzam informēt, kādā veidā Ārlietu ministrija ir reaģējusi uz šo kliedzošo faktu. Ja nekāda reakcija nav bijusi, lūdzam informēt, kāpēc.

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

2015. gada 20. decembrī Latvijā translētajā Krievijas televīzijas kanālā «PBK» tika rādīts koncerts, kas veltīts Krievijā svinētajai «Valsts drošības organu darbinieka dienai», tautā sauktai par «čekistu dienu». 1917. gada 20. decembrī tika dibināts komūnistiskās Krievijas drošības dienests – Ārkārtas komisija jeb čeka. Tā turpmāk kļuva gan par Iekšlietu tautas komisariātu (NKVD), gan par Valsts drošības komiteju (VDK). Mūsdienās to sauc par Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB). Uz čekas darboņu sirdsapziņas ir miljoniem nevainīgu upuŗu, tostarp arī Latvijas pilsoņu, un šāda televīzijas koncerta translēšana Latvijā uzskatāma par padomju režīma upuŗu piemiņas zaimošanu.

Apzinoties datoru un Interneta milzīgo nozīmi informācijas ieguvē un vēloties panākt, lai pēc iespējas vairāk latvieši domātu paši, kritiski izvērtējot pieejamo informāciju, biedrība «Latvietis» kopš 2009. gada veic akciju «Dators latvietim». Akcijas nolūks ir atjaunināt lietotu datortechniku, to nododot tiem latviešiem, kas paši to nevar atļauties.

Biedrības «Latvietis» paziņojums par fotoizstādi «Maidana cilvēki»

Aicinām noskatīties Leonarda Inkina pēdējo vārdu un spriedumu Rīgas apgabaltiesā 2015. gada 3. septembrī.

Jā, kaŗš vēl joprojām nav beidzies - arī otrās instances tiesas attaisnojošo spriedumu prokuratūra, iespējams, pārsūdzēs. Un tomēr - jau otrā kauja ir uzvarēta.

Kamēr Latvija gatavojas uzņemt nelegālos imigrantus, akli pakļaujoties Eiropas Savienības spiedienam, latviešu patriotus vazā pa tiesām, sarežģījot dzīvi un bojājot veselību. Tādā valstī dzīvojam.

Drīzumā publicēsim sīkāku pārskatu par tiesas sēdes norisi.

Mūsu dzīve ir kā liela buru kuģa kustība okeānā. Un pret kuģa izmēru un masu tam galā ir salīdzinoši maza lāpstiņa, ko sauc par stūri. Kurp pagriežas stūre, turp pakāpeniski maina virzienu viss lielais kuģis.

Šie stūres pagriezieni ir līdzībā izteikta mūsu rīcība nodomu īstenošanai. Taču kuģis klausa stūrei tikai tad, ja tā burās pūš vējš. Ja nav vēja, tad kuģis dreifē, pakļaujoties straumju spēkam, un, lai arī kā mēs grozītu stūri un nostieptu buras, tas labākajā gadījumā tikai mainīs kuģa orientāciju atbilstoši debespusēm, bet nemainīs tā virzienu.

Deviņdesmito gadu sākumā un astoņdesmito gadu beigās vēja bija daudz, bet mums nebija buru, vai arī tās bija cauras un mēs nepratām ar tām rīkoties. Šobrīd ir bezvējš, tāpēc buru pacelšana un stūres grozīšana neietekmē kuģa kursu. Tas turpina dreifēt pa straumi, un var likties, ka darbošanās ar burām un stūri ir bezjēdzīga, bet tā nav. Pat maza vēja pūsma, kas atnāks, mums to pierādīs.

Biedrība «Latvietis» pateicas par ziedojumu akcijai «Dators latvietim» Alūksnes domes deputātiem Jānim Sadovņikovam, Elitai Laivai, Laimonim Sīpolam, Aivaram Fominam un «Vidzemes partijas» Alūksnes kopai.

23. jūlijā Liepāja apcietināts Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris, kustības «Helsinki-86» dibinātājs Linards Grantiņš. Pret viņu, līdzīgi kā pret biedrības «Latvietis» dalībnieku Leonardu Inkinu, ierosināta krimināllieta par nacionālā naida kurinašanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu - datoru. Viņš savā interneta mājaslapā www.tautastribunals.eu vērsies pret cilvēkiem, kuŗus uzskatījis par Latvijai un latviešiem naidīgiem, virtuāli piespriežot tiem nāvessodus. Varbūt nejauši, bet tieši Linards Grantiņš pārsūtīja Izraēlas vēstniecei fragmentu no Leonarda Inkina publicētā teksta, par kuŗu viņu tagad tiesā. 3. septembrī notiks jau piektā tiesa..

Latvijas valdība piekritusi uzņemt Latvijā nelegālos imigrantus, kuŗi devušies uz Eiropu labākas dzīves un pabalstu meklējumos. Lai tautai tas šķistu pieņemamāk, šie imigranti nosaukti polītiski korrekti par bēgļiem.

Neatkarīgi no skaidrojumiem, kāpēc šie labumu meklētāji būtu jāuzņem, biedrība «Latvietis» uzskata, ka tas apdraud latviešu tautas un Latvijas valsts pastāvēšanu, tādēļ nekādi imigranti mums nav vajadzīgi. Latviešu tautai jau okupācijas laikā ir uzspiesti 700000 kolonistu, kuŗi latviešu tautai ir lielākoties sveši un naidīgi.

Kopš šī gada augusta mūsu biedrība atrodama jaunās telpās

Ģertrūdes ielā 60 – 12

2010. gada 1. jūlijā biedrība «Latvietis» kopā ar citiem latviešu patriotiem atklāja pieminekli Kārlim Rebiņam. Nolēmām turpmāk katru gadu 1. jūlijā (Rīgas atbrīvošanas dienā) pulcēties, lai godinātu Kārli Rebiņu un Kārli Apsīti-Ozoliņu.
Arī šogad godinājām Kārli Rebiņu un Kārli Apsīti – Ozoliņu.

Kārlis Rebiņš ir kļuvis par paraugu daudziem latviešiem. Viņš bija nesavtīgs un izpalīdzīgs latvietis. To zina jebkuŗš, kas kaut reizi ticies ar viņu.
Kārlis Apsītis-Ozoliņš ir guldīts Bungu kapos Lībagu pagastā. Sakopjam kapu kopiņu un, pirms nolikt ziedus, noklausāmies stāstu par viņa dzīvi, kas noteikti varētu kalpot par iedvesmu katram patriotam.
Kārlis Apsītis-Ozoliņš Talsos izveidojis zemessargu bataljonu, bijis partijas «Tēvzemei un Brīvībai» dalībnieks. Kārlis vienmēr ir aizstāvējis latviešu intereses un viņam ir rūpējusi taisnība. Par to viņam atņemtas dienesta pakāpes, viņš izmests no zemessargiem un partijas «Tēvzemei un Brīvībai». Viņa patriotisma spilgts piemērs bijis neilgi pirms viņa nāves. Būdams smagi slims, viņš 16. martā pamanījies aizlavīties no Gaiļezera slimnīcas Onkoloģiskās nodaļas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Par spīti tam, ka viņu no zemessardzes izslēdza, viņš glabāts ar militāru godu. Kārlis Apsītis-Ozoliņš bijis arī biedrības «Latvietis» dalībnieks kopš biedrības dibināšanas.

Kārlis Rebiņš bija Latvijas patriots, viņš vienmēr cīnījās par taisnību.
Pie savas mājas Lakresčentā (ASV) viņš bija izkāris Baltijas valstu karogus un plakātus, pieprasot brīvību Latvijai, Lietuvai, Igaunijai. Viņš ienīda jebkādu kaŗu, jo domāja, ka pretrunas var nokārtot sarunu ceļā. Viņš bija pārliecināts, ka arī viens ir kaŗotājs.

-------------------------------------

Biedrības «Latvietis» 2. aprīļa vēstule Ārlietu ministrijai:

Rīgā, 2014. gada 2. aprīlī

Uz 05.02.2014 nr. 37/94-768

Latvijas Repblikas ārlietu ministram

Edgaram Rinkeviča kungam

 Biedrība «Latvietis» ar nožēlu secina, ka Ārlietu ministrija neatbild pēc būtības, bet nodarbojas ar «labāko padomju tradiciju» garā ieturētu birokratisku atrakstīšanos, jo savās atbildēs biedrībai raksta par to, par ko tai nemaz neesam jautājuši un ignorē biedrības «Latvietis» paustos faktus.

 Biedrība «Latvietis» atkārtoti uzsveŗ, ka Ārlietu ministrijas mājaslapā par Herbertu Cukuru ir publicēti meli un visi nemākulīgie apgalvojumi, ka publicēts tikai kādas organizācijas viedoklis, nav attaisnojami, jo Ārlietu ministrijas mājaslapa nav paredzēta tam, lai dažādas organizācijas tajā varētu publicēt melīgus viedokļus. Biedrības «Latvietis» dalībnieki arī ir Latvijas Republikas pilsoņi. Ārlietu ministrijas mājaslapa tiek uzturēta arī par mūsu līdzekļiem, tādēļ tā nav ministrijas atsevišķu darbinieku personīgu viedokļu paušanas vieta.

 Biedrības «Latvietis» dalībnieks A. Gedroics ir Latvijas Republikas ģenerālprokuratūrai iesniedzis lūgumu skaidrot situāciju, kas minēta Ārlietu ministrijas 21.01.2014. vēstulē Nr. 37/29-252 biedrībai «Latvietis», un proti – par vēstulē minēto faktu, ka Ģenerālprokuratūra atteikusies reabilitēt Herbertu Cukuru, pamatojot to ar viņa darbību Otrā pasaules kaŗa laikā.

 Ģenerālprokuratūra savā atbildē informē, ka nevienā Latvijas Republikas prokuratūras iestādē nav skatīts jautājums par Herberta Cukura reabilitāciju, jo H. Cukurs Latvijā nav tiesāts un krimināli sodīts. Tāpat Ģenerālprokuratūras atbildē minēts, ka Ārlietu ministrijas vēstulē, informējot par it kā Ģenerālprokuratūras atteikumu reabilitēt Herbertu Cukuru, «radies pārpratums».

 Acīmredzot «pārpratums» radies arī Latvijas Republikas ārlietu ministra Arta Pabrika 2004. gada 29. septembŗa paziņojumā:

 «Ir svarīgi apzināties, ka Herberts Cukurs nebija tikai talantīgs lidotājs. Viņš bija arī Otrā Pasaules kara noziedznieks, kurš, līdzdarbojoties bēdīgi slavenās Arāja komandas sastāvā, ir atbildīgs par nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavībām un līdzdalību holokaustā. LR Ģenerālprokuratūra jau divas reizes ir atteikusi piešķirt Herbertam Cukuram reabilitāciju.»

 Aicinām Ārlietu ministriju novērst šos «pārpratumus» un pārtraukt Herberta Cukura apmelošanas kampaņu. Ja Ārlietu ministrija to neveiks, būsim spiesti vērsties pēc palīdzības tiesā.

 Pielikumā: Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras atbildes vēstule biedrības «Latvietis» dalībniekam A. Gedroicam.

 Biedrības «Latvietis» priekšsēdis

 Alvils Bērziņš

  Biedrības «Latvietis» vēstule Latvijas Republikas ārlietu ministram:

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas iepriekšējā atbilde:

Rīgā

2014. gada 25. februārī Nr. 37/94-768

Uz 05.02.2014

Biedrība Latvietis

Matīsa iela 79

Rīga, LV–2137

  Par biedrības Latvietis vēstuli

  Atbildot uz 2014. gada 5. februāra biedrības «Latvietis» vēstuli, Ārlietu ministrija vēlas informēt, ka ir iepazinusies ar biedrības «Latvietis» viedokli. Ārlietu mniistrijas pozīcijair atspoguļots jau biedrībai adresētajā 2014. gada 21. janvāra vēstulē Nr.37/29-252

  Ar cieņu,

  Drošības politikas un starptautisko organizāciju

  direkcijas vadītāja – vēstniece                                                                                                                               Baiba Braže

Iznākusi Leonarda Inkina grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks» 1. daļa «Kritiens».

Par grāmatu kardināls Jānis Pujats saka: «Cilvēkam, kas spēj atzīt savas kļūdas, var droši uzticēties. Un tāds, manuprāt, ir šīs grāmatas autors.»

Grāmatā ir pausts oriģināls viedoklis par padomju laika notikumiem un norisēm pēdējos 20 gados. Autors stāsta par janvāra barikādēm un augusta puču, Latvijas Aizsargu organizāciju, Rīgas Latviešu biedrību, 18. Novembŗa savienību, laikrakstiem «Pilsonis», «Pavalstnieks», «Tēvzemei un Brīvībai» un «Latvietis Latvijā», grāmatu «Baigais gads», partiju «Tēvzemei un Brīvībai», biedrību «Latvietis», organizāciju «Visu Latvijai!», «Okupantu autoparku», Dieva balsi cilvēkā – sirdsapziņu, nāvi, cerībām, izredzēm un par to, vai Dievs ir taisnīgs.

Grāmata lasītājam liks domāt, kurp virzāmies, kāda nākotne mūs gaida, ko mums katram vajadzētu darīt tās veidošanā.

Grāmatu iespējams iegādāties biedrības «Latvietis» e-grāmatnīcā un birojā

No 2013. gada 30. oktobŗa darbu sākusi biedrības «Latvietis» e-grāmatnīca «Būt latvietim». Mūsu e-grāmatnīcā iespējams iegādāties grāmatas, kuŗas derīgi izlasīt katram domājošam latvietim. Daļa grāmatu, iespējams, ir tādas, kas vērtētas pretrunīgi, tomēr domājošs cilvēks tā vietā, lai uzstātu, ka «neesmu lasījis, bet zinu, ka slikti», tās tomēr izlasīs un spriedīs par tām pats.

E-grāmatnīcā «Būt latvietim» iespējams iegādāties arī biedrības «Latvietis» izdotās filmas - gan tādas, kas veidotas kā reportāžas no dažādiem notikumiem - tādiem, ko nerāda televīzijā, gan dokumentālās filmas par sabiedrībā aktualiem jautājumiem.

E-grāmatnīcas «Būt latvietim» Interneta adrese ir www.butlatvietim.lv.

Patīkamu iepirkšanos!

 Cik pastāv cilvēce, tik pat pastāv arī nodevība.

 «Šī filma nav apsūdzība un nav arī grēksūdze», filmas ievadā saka tās veidotājs Leonards Inkins. Dokumentālā filma ir veidota kā saruna, tajā katram tās dalībniekam tiek uzdots viens jautājums; «Kas ir nodevība?»

 Atgādinām, ka mūsu mājaslapā var noklausīties visus mūsu raidījumus «Būt latvietim».

 Lai atsauktu atmiņā kas ir izskanējis pēdējos raidījumos, sīkāk par katru no tiem.

Saruna ar biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces priekšsēža vietnieku Leonardu Inkinu 3. daļa (nobeigums)

Laikraksts DDD Nr. 15(269) 2012. gada 10.–23. augusts

http://fronte.lv/2012/08/vienot-var-tikai-ideja/

 DDD: Kāds ir Eiropas Savienības liktenis, vai, jūsuprāt, tā kādu laiciņu vēl pastāvēs?

 L.I.: Šodien kafiju nedzēru, tā kā biezumos nepaskatījos (smejas). Ja mēs palūkosimies uz šo jautājumu drusku citādāk – kāds liktenis ir tiem, kas ir iecerējuši tautu paverdzināšanu, degradēšanu, kas tiek īstenots caur Eiropas Savienību, tad, atgriežoties pie tā, par ko mēs tikko runājām – par Antikrista nākšanu pie varas, ES jau varbūt transformēsies. Bet tas ļaunums no tā vājāks nepaliks. Viņš iegūs citas formas, bet paliks vēl stiprāks. Varbūt tajā nākamajā savienībā, kas no šīs izveidosies, būs kas savādāks. Viņa var būt būs neoficiāla savienība – jebkāda, to jau nevar paredzēt. Bet, ja šai savienībā vēl ir arī labas lietas klāt, tad tur viņu būs mazāk. Arī Eiropas Savienības veidošanai tomēr klāt stāv ļaunums. Ja mēs uzskatām, ka tur ir labi onkulīši, kas tikai kļūdījušies, tad, protams, mēs varam iet pie ministra, stāstīt viņam, ka labais ministrs vienkārši nesaprot, es atnākšu un viņam izskaidrošu…

Saruna ar biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces priekšsēža vietnieku Leonardu Inkinu 2. daļa

Laikraksts DDD Nr. 14(268) 2012. gada 29. jūlijs – 9. augusts

DDD: Iepriekš Jūs sacījāt, ka nav neviena cilvēka, kuru «saimnieki» nevarētu piespiest darīt to, ko viņš negrib. Iebildīšu, jo domāju, ka mūs nevar piespiest, arī Jūs taču nevar piespiest…

 L.I.: Pateikšu kāpēc. Tāpēc, ka mēs viņiem neesam bīstami un neesam vajadzīgi. Ja būtu vajadzīgi un tas būtu ļoti nepieciešams, atrastos metodes, kā piespiest – tas ir tikai laika jautājums. Protams, ir cilvēki, kuri pretojas un aiziet bojā – viņu salauž, bet lielākā daļa tomēr saliecas. 

http://fronte.lv/2012/07/vienot-var-tika…

Saruna ar biedrības «Latvietis» Pārstāvju sapulces priekšsēža vietnieku Leonardu Inkinu 1. daļa

Laikraksts DDD Nr. 13(267) 2012. gada 13.–23. jūlijs

DDD: Ierosinājums uzaicināt jūs uz interviju ir mūsu lasītājas vēstule, ko publicējām iepriekšējā laikrakstā. Lasītāja aicina latviešu apvienoties un stāties biedrībā «Latvietis». Biedrības programmā teikts: «Biedrības «Latvietis» mērķis un uzdevums ir aizstāvēt latviešu sociālās intereses un polītiskās tiesības un panākt, lai Latvijā latviešiem būtu pirmtiesības [..].»

Iespējams, ka daļa laikraksta «DDD» lasītāju pat nezina par jums. Ar ko nodarbojas biedrība «Latvietis», kādas ir jūsu pašreizējās aktivitātes?

Leonards Inkins: Domāju, ja es pilnībā uz šo jautājumu atbildētu, laikrakstā nepietiktu vietas nekam citam. Atbildi zinu, taču tā sastāvēs no vairākiem «nē», bet būs ļoti maz «jā». Tas nozīmē – ja mēs 20 gadus cīnāmies un rezultāts ir ar mīnuss zīmi, tad kaut ko mēs darām nepareizi – tas ir jāatzīst, jo vēlamā rezultāta nav.

Naktī no 16. uz 17. jūniju mūžībā aizgājis biedrības «Latvietis» prezidents, mācītājs Kārlis Zuika.

Kārlis Zuika dzimis un audzis Latvijas brīvvalstī, pats savām acīm redzējis tās bojāeju un piedzīvojis Baigo gadu. Brīvprātīgi iestājies Latviešu leģionā, pēc Otrā Pasaules kaŗa dzīvojis Vācijā, kļuvis par garīdznieku. Kopš biedrības «Latvietis» dibināšanas 1999. gadā bijis tās prezidents.

Radio NABA raidījumā «Tēvijas Laikmets» ar Latvijā pazīstamiem vēsturniekiem un sabiedriskiem darbiniekiem tiek diskutēts par vēsturi bez cenzūras un klišejām, runājot arī par noklusētiem tematiem. Izrādās, ka tie nav pieņemami Izraēlas valstij, kuŗas vēsture ir pārpilna ar starptautisko tiesību pārkāpumiem un agresiju – piemēram, bez tiesas un pierādījumiem nogalinot izcilo latviešu lidotāju Herbertu Cukuru, kā arī veicot genocidu pret palestīniešiem.

Izraēla nekad nav uzskatījusi par nepieciešamu un vajadzīgu atvainoties par savu tautiešu izdarītajiem noziegumiem pret citām tautām – arī latviešiem. Izraēlas valsts atļaujas iejaukties suvērēnas valsts plašsaziņas līdzekļu darbībā.

2012. gada 18. februārī notiks tautas nobalsošana par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē». Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Biedrība «Latvietis» uzskata, ka šīs tautas nobalsošanas ierosināšanas cēlonis ir Latvijas Republikas okupācija 1940. gadā un tās seku legālizēšana, ar pašu latviešu rokām padarot okupantus par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Referendums nav par valsts valodu, bet gan par to, ka iekaŗotājs kopā ar pakļautajiem turpmāk kopīgi demokratiski lems, kā dzīvot. Tā kā tas ir tikai viens no soļiem, kā legālizēt okupācijas sekas, svarīgs ir nevis šīs nobalsošanas rezultāts, bet gan latviešu līdzdalība nelikumīgā referendumā. Okupantiem vajadzīgo balsu skaitu viņi agrāk vai vēlāk savāks, jo vēlētāju loks naturalizācijas dēļ ar katru gadu kļūst arvien nelatviskāks.

Šogad biedrība «Latvietis» bija izsludinājusi fotokonkursu «Kamera apsūdz». Tajā jūs tikāt aicināti piedalīties apsūdzības veidošanā, fotogrāfējot Latvijas postažu un uz latviešu posta un nelaimēm būvētās pilis un izšķērdību. Aicinājām fotoattēlos fiksēt situāciju, kas veidojusies, pateicoties valdošā režīma noziedzīgajai bezatbildībai.

Šajā laikā esam saņēmuši vairākus fotoattēlus, kuŗos atainots Latvijas patiesais stāvoklis - valdošā režīma organizētā Latvijas izzagšana un izputināšana.

2009. gada 18. aprīlī viņsaulē aizgājis Kārlis Rebiņš. Kārlis dzimis 1924. gada 10. septembrī Sēlijā, 18 km no Daugavpils Vecsalienā Salienas pagasta «Sudrabos»).

1940. gadā okupanti pārtrauca latviešu zemnieku mierīgo dzīvi.

Sākās Otrais pasaules karš. Rebiņu ģimenei izdevās pārdzīvot Baigo gadu. Tēvam gan šajā laikā nācās slēpties mežā.

1942. gadā Kārlis kopā ar brāli iestājas vācu vilcienu apsardzes dienestā, bet 1943. gadā viņš jau ir latviešu leģiona 19. divīzijas karavīrs. Seko kaujas Tīreļpurvā, Kurzemes cietoksnī, Vācijā, cīņas Dienvidslāvijā pret Tito partizāniem, amerikāņu gūsts.

Pēc atbrīvošanas no gūsta un dažiem Vācijā pavadītiem gadiem 1951. gadā Kārlis Rebiņš kopā ar savu brāli Zigfrīdu Rebiņu izceļo uz Ameriku, kur pavadīts gandrīz viss darba mūžs, nodibināta ģimene, pasaulē nākušas divas meitas.

Griežat ceļu sveši kungi,
Es jums ceļa negriezīšu:
Es dižens tautu dēls,
Latvju zemes sargātājs.

Biedrība Latvietis aicina apzināt un dokumentēt Latvijas patieso stāvokli fotogrāfijās.

Mēs zinām, ka mūsu valsts, pateicoties valdošā režīma noziedzīgajai bezatbildībai ir ekonomiski sagrauta, taču katrs apgalvojums ir jāpamato. Vislabākais pamatojums un pierādījums Latvijas izzagšanai un izputināšanai ir fotografijas (attēli), kas neapstrīdami apsūdz varnešus. Aicinām ikvienu piedalīties šādas apsūdzības veidošanā, fotografējot Latvijas postažu un uz latviešu posta un nelaimēm būvētās pilis un izšķērdību.

Laikā, kad daudzus no mums nomāc nolemtība un bezcerības sajūta, aicinām nepadoties. Aicinām cīnīties.

Mūsu likstas izriet no vienaldzības, maldiem un nezināšanas. Kopā kliedēsim vienaldzību, dalīsimies informācijā un grausim maldus.

Katra mēneša pirmajā pirmdienā un sestdienā veidojam raidījumu ciklu «Būt latvietim». Tajā tiek runāts par visu, kas ir patiesi svarīgs un rūp latviešiem. Bet ar divām stundām mēnesī ir par maz, lai tam būtu ietekme.

Diemžēl, neesam tik bagāti, lai varētu pirkt raidlaiku TV un reklāmas laiku valsts radio. Bet mēs, ar jūsu palīdzību, varētu apmaksāt papildus radio «Merkurs» raidlaiku un panākt, lai mūsu raidījumus var klausīties, tajos piedalīties un līdzdarboties vairāk cilvēku. Tā mēs vairosim savas prasmes kļūsim labāki, gudrāki un varošāki.

Padomā, vai Tev būs liels zaudējums, ja atteiksies no vienas cigarešu paciņas un tās vērtību ziedosi raidījumam? Padomā, vai Tu daudz zaudēsi, ja atteiksies no alus pudeles un tai paredzēto naudu atdosi ziedojumā? Šādi varētu turpināt, bet būtība ir tā, ka, atsakoties no maznozīmīgiem sīkumiem, mēs visi kopā varam izdarīt lielas lietas.

Ziedo raidījumam «Būt latvietim» kaut mazumiņu, tikai tik, cik vari atļauties, un tas būs tavs ieguldījums latviskas Latvijas atjaunošanā.

2010. gada 30. augustā un katra mēneša pēdējā pirmdienā 18.00 radio «Merkurs» 1485 kHz klausāmies biedrības «Latvietis» raidījumu ciklu «Būt latvietim». Iespējams klausīties arī tīmeklī, uzklikšķinot uz «Radio Merkurs» logotipa.

Šī raidījuma temats: Vai dabā ir labais un sliktais?

Šajā raidījumā:

Tev bērnībā droši vien neskaitāmas reizes ir nācies dzirdēt: «Tā nedari, tas ir slikti!» vai: «Dari tā, tas ir labi!» Šīs pamācības mums ar laiku tā apnīk, ka rodas iekšējs protests un gribas par spīti darīt tieši pretēji gādīgās mātes vai tēva ieteikumam. Atsevišķos gadījumos mēs tādēļ nokļūstam sarežģītās vai pat bīstamās situācijās. Tomēr visbiežāk nekas ļauns nenotiek, un mēs, apmierināti ar sevi, dzīvojam tālāk.

Latvijas prezidentam V. Zatleram
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
no
Kaspara Bērziņa p.k.210571-10626

Prezidenta kungs.

Pie šajā vēstulē izklāstītā esmu nonācis ilgstošu pārdomu ceļā.

Pēc tā saucamās neatkarības atgūšanas latvieši piedzīvoja milzīgu emocionālo pacēlumu. Ikviens bija pilns iniciatīvas un cerību, jo sen lolotais sapnis – pašiem sava valsts – it kā bija piepildījies. Taču es uzskatu, ka tā ir milzīga krāpšana. Ja okupācijas vara izlemtu piešķirt neatkarību kādai okupētai valstij, tad tā šo faktu paziņotu un atkāptos. Taču tā vietā tieši šī pati okupācijas vara, saglabājot visu – gan formālo, gan neformālo ietekmi ikvienā teritorijas pārvaldes sfērā, rīko vēlēšanas, izdod likumus, maina pilsoņu loku utt. Tātad Latvijas Valsts pēc būtības ir salīdzināma ar fiktīvu komercfirmu, kurā īpašuma kontrolpakete vēl joprojām ir okupantu valdījumā.

Augstākminēto faktu apliecina arī Valsts pārvaldnieku divkosība ne tikai paziņojumos par dažādiem piemiņas datumiem, bet arī aktīva rīcība apkarojot vienus, bet atbalstot vai, mazākais, izliekoties neredzam citus – okupantu un kolonistu rīkotos pasākumus.

Tāpat nav mazsvarīgi, ka milzīgs okupācijas armijas dzīvais spēks vēl joprojām atrodas Latvijā. Jā, tās vairs nav aktīvas karaspēka daļas, taču nedrīkst aizmirst, ka šo karavīru uzskati ir kā jau karavīriem, un viņi savus bērnus audzina tādā pašā garā. To apliecina milzīgais okupantu armiju slavinošo pasākumu apmeklējums.

Biedrība «Latvietis» izsaka atbalstu 1. jūlija gājiena organizētājam Uldim Freimanim un visiem, kas tajā piedalījās.

Plašsaziņas līdzekļi jau 20 gadus cenšas iestāstīt, ka Latvija esot tiesiska, neatkarīga un demokrātiska valsts, taču notikušais liecina par pretējo. Līdzībās runājot – 80to gadu beigās un 90to gadu sākumā mums ļāva paspēlēties smilšukastē, celt smilšu pilis un vizināties ar rotaļu auto, un mēs iedomājāmies, ka tas ir pa īstam, bet šī gada 1. jūlijs pierādīja, ka tā bija tikai viltīga krāpšana.