Atgādinām, ka mūsu mājaslapā var arī noklausīties visus mūsu raidījumus. Pievienoti visi raidījumi sākot no augusta līdz pat pēdējam, 7. janvāra, raidījumam.

 Lai atsauktu atmiņā kas ir izskanējis katrā no šiem raidījumiem, sīkāk par katru no tiem.        

2013. gada 5. augusta raidījums «Būt latvietim». Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena.

Raidījuma galvenais temats - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. 1920. gada 11. augusts, kad tika parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums un noslēdzās Latvijas atbrīvošanas cīņas. Kāda ir šī līguma nozīme mūsdienās un kas vispār ir brīvība, kāpēc par to cīnās. Un cik toreiz bija sarežģīti apstākļi, lai izcīnītu Latvijas valsti? Pēdējā laika notikumu apskatā spriežam par ugunsgrēku Stradiņa slimnīcā - vai tas pierāda, cik ļoti visiem viss ir vienalga? Kāpēc 11. novembra krastmalu satiksmei slēdz «Jaunā Viļņa» sarīkojuma laikā, bet neslēdz 11. novembrī? Raidījuma piedalās Latvijas Kara muzeja pēckara vēstures nodaļas vēsturnieks Jānis Maurītis, Leonards Inkins, raidījumu vada Alvils Bērziņš.

2013. gada 12. augusta raidījums «Būt latvietim». Augstākās izglītības kvalitāte.

Augstākās izglītības sistēma un kvalitāte. Vai šodien augstākajā izglītībā Latvijā ir tā, ka negodīgākie un bezkaunīgākie kļūst par veiksmīgākajiem, dodas studēt uz prestižām augstskolām ārzemēs, kamēr centīgākie gadiem ilgi klanās naudas un varas priekšā, godina nereālus elkus nevis reālus sasniegumus, lai panāktu vismaz mazumiņu? Vai augstskolu darbība tagad balstās uz maz pielietojamu un pat nederīgu teoriju un prakse arī ir nozīmīga? Un vai pasniedzējiem ir ļauts realizēt savas ideja darbā vai tieši ierobežo viņu darbā? Ko studentam dod augstskola - vai students piedzīvo izaugsmi un vai to tiešām devusi augstskola un vai students augstskolā sevi papildina kā personību? Raidījumu vada Edgars Kramiņš, raidījumā piedalās Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu mūzikas un deju pedagoģijas katedras vadītāja, pedagoģijas zinātņu doktore Laimdota Krīvmane un Mārtiņš Krusts, kurš šoreiz pārstāv studējošo pusi.

2013. gada 19. augusta raidījums «Būt latvietim». Augusta pučs. 

Raidījuma temats - augusta pučs. Notikumi pirms 22 gadiem, laiks pirms augusta puča un pēc tā. Kas īsti toreiz notika un kāda tam bija priekšvēsture? Varbūt augusta pučs bija sazvērestības teorija? Pēdējā laika notikumos spriežam par dabiskā pieauguma rādītājiem un to, kas būtu darāms, lai situācija uzlabotos. Raidījumā piedalās vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, Haralds Puriņš, Leonards Inkins, vada Alvils Bērziņš. 

2013. gada 2. septembra raidījums «Būt latvietim». Integrācija.

Temats - integrācija un izglītība. Kas noticis, ka citas tautības pārstāvji nav kļuvuši lojāli Latvijai par spīti 90. gadu idejai? Vai jaunieši vispār ir ieinteresēti naturalizēties? Un kā krieviskajiem jauniešiem pareizi pastāstīt pareizi par okupācijas notikumiem? Ko vajadzētu darīt, lai skolās neaudzina Latvijai nelojālos cilvēkus? Pagājušā laika notikumos spriežam kā un kādēļ daži uzņēmēji jau tagad, gatavojoties eiro ieviešanai, apaļo cenas uz augšu, kā Rīgas dome šādā veidā palielina piemaksas sportistiem, taču audžuģimenēm, invalīdiem, represētajiem un tamlīdzīgām grupām izmaksas konvertē pēc likumā noteiktās kārtības. Piedalās Leonards Inkins, Rīgas Latviešu biedrības valdes locekle Lauma Celma un Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, raidījumu vada Alvils Bērziņš.

2013. gada 16. septembra raidījums «Būt latvietim». 11. septembra versijas un sekas. 

Runājam par 11. septembri - ne tik daudz par uzbrukumu Dvīnu torņiem, cik par uzbrukuma sekām. Kas mainījies lielvaru darbībās pēc konkrētā 2001. gada notikuma? Un vai šis terorakts notika tā, kāda ir tā oficiālā versija, vai tomēr tā ir bijusi kāda provokācija? Un kāda tam ir saistība ar tagadējiem Sīrijas notikumiem, kas varētu notikt nākotnē? Kā šie notikumi var ietekmēt Latviju? Pēdējā laika, mūsuprāt, svarīgākie notikumi: Valdis Dombrovskis pieprasījis Kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes demisiju un Katalonijas ziņu aģentūrai atzinis, ka Latvija varētu atzīt Katalonijas neatkarību, lai gan tas nav oficiāls valsts viedoklis, Sīrija piekritusi nodot savu ķīmisko ieroču arsenālu starptautiskai kontrolei un Spilves lidlaukā parādījušies PSRS un Latvijas PSR karogi. Šoreiz radio «Merkurs» studijā biedrības «Antiglobālisti» valdes priekšsēdētājs Andris Orols, Leonards Inkins un Alvils Bērziņš.