Otrā pasaules kara noslēgumā, vācu karaspēkam atkāpjoties no Krievijas, Latvijas teritorijā sāka veidoties pirmās nacionālo partizānu grupas. Cerot uz Rietumu lielvalstu solījumiem par drīzu Latvijas atbrīvošanu un novērstu 1940. - Baigā gada - notikumu atkārtošanos, tika sagādāti ieroči un uzsākta cīņa pret komunistu režīmu, sagādājot tā varasvīriem ne mazums galvassāpju.

Arī Cēsu rajona Sērmūkšu apkaimē darbojās nacionālo partizānu grupa. Tās liktenīgais brīdis pienāca 1946.gada 29.novembrī, kad, čekas iznīcinātāju (istrebīķeļu) vienībai ar lielu pārspēku uzbrūkot nodevēja uzrādītajai partizānu grupas apmešanās vietai, krita četri grupas cīnītāji - arī 17 gadus jauna meitene... Pirms uzbrukuma tika arestēti partizānu grupas dalībnieku radi un atbalstītāji no Cēsu rajona Sērmūkšiem, Skujenes un Drabešu pagastiem un ieslodzīti bijušajā Sērmūkšu alus brūzī.

No kaujas vietas čekisti kritušos nacionālos partizānus pārveda uz Sērmūkšiem, lai arestētie atpazītu nošautos. Pēc kāda laika kritušos brīvības cīnītājus ieraka ezera dūņās netālu no bijušā alus brūža.

Šodien no šīs partizānu grupas, izdzīvojot Sibīrijas nāves nometnes, starp mums ir palikuši tikai divi dalībnieki. Viens no viņiem - Alfrēds Suipe. Lai godinātu savu cīņas biedru piemiņu, kā arī jaunajai latviešu paaudzei parādītu, kas bija latviešu nacionālie partizāni un kā tie cīnījās par Latvijas brīvību, viņš, atlicinot līdzekļus no saviem ienākumiem un iegūstot Sērmūkšu ciema padomes morālu atbalstu, ir uzsācis piemiņas vietas izveidi blakus vietai, kurā tika apglabāti viņa četri kritušie cīņu biedri.

Šobrīd jau uzstādīts kapa piemineklis kritušajiem nacionālajiem partizāniem, kā arī uzsākta bunkura celtniecība, kādā dzīvoja nacionālie partizāni, lai parādītu, kā nacionālie partizāni dzīvoja savu cīņu gados. Sērmūkšu nacionālo partizānu piemiņas vietu paredzēts labiekārtot tā, lai to būtu iespējams iekļaut Latvijas tūrisma ceļvežos un tā kļūtu par savdabīgu Latvijas vēstures pieminekli. Paredzēts arī sagatavot informācijas materiālus un izsūtīt tos Latvijas skolām, lai veicinātu latviešu jaunatnes vēstures izpratni un tēvzemes mīlestību.

Lai samazinātu projekta realizācijas izmaksas, piemiņas vietas iekārtošanas darbus palīdz veikt arī biedrības �Latvietis� dalībnieki - jaunieši. Viens no šādiem braucieniem notika 2005.gada 25.septembrī. Visu dienu jaunieši strādāja, attīrot vietu bunkura celtniecībai un rokot padziļinājumu.