1940. gada 15. un 16. jūnijā latvieši pulcējās Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī. Tie bija pēdējie latviešu tautas svētki: boļševiku iebrukums tā paša gada 14. jūnija naktī Latvijā ievadīja viņas moku ceļu.

Asins karnevāls sākās. Šai naktī «lielais austrumu kaimiņš» pēc 23 gadu baigas klusēšanas spēra pirmo nāves dejas soli latviešu zemē. Lūk vizītkarte, ar ko boļševiki pieteicās nodrošināt 1939. gadā noslēgtā PSRS un Latvijas savstarpējā palīdzības pakta pildīšanu.

Lai gan oficiālais iebiedētās Latvijas valdības paziņojums par šo agresijas aktu bija «kļūmīgs atgadījums pierobežā», tas nenoliedzami ir un paliek agresijas akts, lai parādītu, kas notiks, ja Latvija nolems pretoties okupācijas kaŗaspēkam.

Tie, kas vēlas, vairāk par Masļenku traģēdiju var lasīt šeit. Un atcerēsimies - iebrukums jāsauc par iebrukumu, nevis par «kļūmīgu atgadījumu pierobežā».