Morālais relatīvisms. Jeb - lai svešais cirvis cērt. Šoreiz par vārda brīvības un vispārējās brīvības ierobežošanu. Arī tagad tiek teikts, ka cenzūra ir aizliegta, taču reālitātē ir savādāk. Ir dažādi temati, kurus pat nedrīkst aizskart. Vai amatpersonas drīkst neierobežoti izteikties arī publiski? Kāpēc ir personas, kuras var teikt jebko, taču Latvijas tiesībsargājošās iestādes gadiem ar tām netiek galā? Kā var būt tā, ka kaut kāda citāta kopēšanu un pārpublicēšanu var dēvēt par ļaunāku noziegumu kā pedofiliju? Vai Latvijā vispār eksistē kaut niecīgākā preses brīvība? Kā tikpat labi var būt nesodītas personas, kas internetā visiem pēc kārtas piespriež nāvessodus? Kāpēc ir viena konkrēta organizācija, kas veic daudzas ekspertīzes, kas vajadzīgas par šādiem tematiem ierosinātās lietās un cik šādas ekspertīzes var būt objektīvas? Vai justīcija var zaudēt objektivitāti?

Šoreiz studijā zvērināts advokāts Vilhelms Kozlovskis, Roberts Klimovičs, Ināra Randere un raidījumu vada Alvils Bērziņš, fragmenti no intervijas ar Aivaru Borovkovu.

Ir iespējams lejuplādēt arī MP3 datni, nospiežot šeit.