2014. gada 20. janvāra raidījums «Būt latvietim». Valstiskā domāšana.
20.01.2014
Raidījumā sākumā atskatāmies uz, mūsuprāt, svarīgākajiem pēdējā laika notikumiem. Partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» kongresā apstiprināts jaunais partijas nosaukums: «Latvijas Krievu savienība». «Vienotības» jaunā mazākumtautību izglītības programma paredzētu, ka no 2018. gada skolās priekšmetu apgūšana notiktu valsts valodā, izņemot priekšmetus mazākumtautības valodas un kultūras apguvei. Ieva Brante lūgusi sākt kriminālprocesu pret Nilu Ušakovu par iespējamu nelikumīgu fizisko personu datu apstrādi. Rīgas Domes pieņemtie noteikumi par Rīgas sabiedriskā transporta cenu diferencēšanu joprojām nav stājušies spēkā, taču Ušakovs apzināti maldinot iedzīvotājus par šo noteikumu stāšanos spēkā un reklamē tos, aicinot pieteikties rīdzinieku kartei. Nelikumīgās biļešu cenas reklāmas un rīdzinieku kartes tiek atmaksātas no Rīgas Domes budžeta. Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014. gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā. Vai Ministru prezidenta amatā esošais personāžs vispār kaut ko spēj ietekmēt kopējā procesā? Kāpēc Solvita Āboltiņa izteikusies, ka viņai kauns par to, kā tiek veidota šī valdība un - cik lielā mērā valdības veidošana ir atkarība no pašiem tās veidotājiem un cik no ārējām ietekmēm?
Šoreiz par kādu sasāpējušu tematu - kas ir valstiska domāšana un vai valsts amatpersonas un tie, kas pārstāv Latvijas valsti, drīkst nedomāt valstiski? Pēdējā laika notikumos pieminām, ka Igaunijas Centrālā kriminālpolicija aizturējusi sabiedriskās organizācijas «Igaunija bez nacisma» priekšsēdētāju Andreju Zarenkovu. Viņš Igaunijā ir pazīstams kā prokrieviskas ievirzes sabiedriskais un politiskais darbinieks, vada Igaunijas «Konstitūcijas partiju» un darbojas Krievijas tautiešu Igaunijas koordinācijas padomē. Igaunijā ik pa laikam aiztur kādu spiegu, izrādās, ka kāds cīnītājs pret nacismu nemaz nav tik godīgs. Vai tas ir igauņu sabiedrisko attiecību gājiens vai igauņi vairāk domā valstiski? Latvijas valsti Eiropas parlamentā pārstāv pārstāv cilvēks, kuram ir valstiskā domāšana, bet varbūt tā nav Latvijas, bet citas valsts valstiska domāšana. Latvijai svarīgos amatos ir arī tādi cilvēki, kam nav nekādas valstiskas domāšanas. Kā būtu jāsaprot jēdziens «valstiskā domāšana»?
Raidījumā piedalās Ināra Randere un Jānis Saulītis, to vada Alvils Bērziņš.
Raidījumā sākumā atskatāmies uz, mūsuprāt, svarīgākajiem pēdējā laika notikumiem. Partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» kongresā apstiprināts jaunais partijas nosaukums: «Latvijas Krievu savienība». «Vienotības» jaunā mazākumtautību izglītības programma paredzētu, ka no 2018. gada skolās priekšmetu apgūšana notiktu valsts valodā, izņemot priekšmetus mazākumtautības valodas un kultūras apguvei. Ieva Brante lūgusi sākt kriminālprocesu pret Nilu Ušakovu par iespējamu nelikumīgu fizisko personu datu apstrādi. Rīgas Domes pieņemtie noteikumi par Rīgas sabiedriskā transporta cenu diferencēšanu joprojām nav stājušies spēkā, taču Ušakovs apzināti maldinot iedzīvotājus par šo noteikumu stāšanos spēkā un reklamē tos, aicinot pieteikties rīdzinieku kartei. Nelikumīgās biļešu cenas reklāmas un rīdzinieku kartes tiek atmaksātas no Rīgas Domes budžeta. Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014. gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā. Vai Ministru prezidenta amatā esošais personāžs vispār kaut ko spēj ietekmēt kopējā procesā? Kāpēc Solvita Āboltiņa izteikusies, ka viņai kauns par to, kā tiek veidota šī valdība un - cik lielā mērā valdības veidošana ir atkarība no pašiem tās veidotājiem un cik no ārējām ietekmēm?