Otrā pasaules kara noslēgumā Latvijas teritorijā sāka veidoties pirmās nacionālo partizānu grupas. Arī Cēsu rajona Sērmūkšu apkaimē darbojās nacionālo partizānu grupa. Tās liktenīgais brīdis pienāca 1946.gada 29.novembrī, kad, čekas iznīcinātāju vienībai ar lielu pārspēku uzbrūkot nodevēja uzrādītajai partizānu grupas apmešanās vietai, krita četri grupas cīnītāji. Pirms uzbrukuma tika arestēti partizānu grupas dalībnieku radi un atbalstītāji no Cēsu rajona Sērmūkšiem, Skujenes un Drabešu pagastiem un ieslodzīti bijušajā Sērmūkšu alus brūzī. No kaujas vietas čekisti kritušos nacionālos partizānus pārveda uz Sērmūkšiem, lai arestētie atpazītu nošautos. Pēc kāda laika kritušos brīvības cīnītājus ieraka ezera dūņās netālu no bijušā alus brūža.

  No šīs partizānu grupas, izdzīvojot Sibīrijas nāves nometnes, starp mums palika tikai divi dalībnieki. Viens no viņiem - Alfrēds Suipe. Lai godinātu savu cīņas biedru piemiņu, viņš, atlicinot līdzekļus no saviem ienākumiem un iegūstot Sērmūkšu ciema padomes morālu atbalstu, izveidoja nacionālo partizānu kapa pieminekli un bunkuru, lai parādītu kā nacionālie partizāni dzīvoja savu cīnu gados, blakus vietai, kurā tika apglabāti viņa četri kritušie cīņu biedri. Šogad piemiņas pasākumā pieminēsim arī pašu Alfrēdu Suipi, kuru pēdējā gaitā izvadījām 2015. gada 7. februārī.