Ko jūs teiktu, ja valdība pieņemtu sviesta aprites noteikumus, kuros aizliegtu veikaliem tīrā veidā tirgot sviestu? Arī sviestmaizes uz vietas bez valdības speciālas atļaujas nevienā ēdināšanas uzņēmumā izgatavot nedrīkstētu. Tās gatavotu tikai īpaši licencētas valsts amatpersonām «pietuvinātiem cilvēkiem» piederoši uzņēmumi par vismaz desmitkārtīgām cenām. Lai viss izskatītos godīgi un pareizi vēl valstij būtu jānodibina Sviesta cenu kontroles valsts aģentūra, kurai gan nebūtu nekādu tiesību kontrolēt sviestmaižu ražotāju noteiktās cenas, bet tikai veikalu un ēdināšanas uzņēmumu sviestmaizēmun citiem sviestu saturošiem izstrādājumiem uzliktā uzcenojuma atbilstību valdības noteiktajam pieļaujamā uzcenojuma procentam.

 Jūs teiktu, ka tā ir nejēdzība? Jūs teiktu, ka šādiem sviesta tirgošanas ierobežojumiem nav nekāda loģiska pamatojuma? Jūs teiktu, ka tā ir negodīga sviestmaižu ražotāju interešu aizstāvēšana un sviestmaižu ēdāju rupja aplaupīšana?

 Un jūs, droši vienrakstītu pārtikas nozari pārvaldošajai ministrijai sašutuma pilnu vēstuli ar prasību novērst šo nejēdzību. Ja tā, tad jūsu sūdzība «pēc piederības» tiktu pārsūtīta Sviesta cenu kontroles valsts aģentūrai, kura jums paskaidrotu, ka tā darbojas saskaņā ar pieņemtajiem sviesta aprites noteikumiem un viss ir labākajā kārtībā. Sviestmaižu ēdāju ērtībai aģentūras mājas lapā pat ir publicēts dažādu sviestmaižu maksimāli pieļaujamo cenu saraksts, bet, gadījumos, kad sviestmaižu gatavotāji sadomā vēl papildus paaugstināt savas iepriekš noteiktās sviestmaižu cenas – tad gan aģentūra noteikti tam pieprasa pamatojumu. Nu ko gan jūs pēc šādas atbildes varat pārmest godprātīgajiem aģentūras darbiniekiem, kuri apzinīgi pilda savu pienākumu, stingri ievērojot viņu darbību regulējošos normatīvos aktus?! Protams, neko.

Jūs teiksiet, ka nekas tamlīdzīgs mūsu valstī nevar notikt? Maldāties! Kaut kas līdzīgs mūsu valstī jau notiek. Un notiek jau ilgu laiku.

 

 Lūdzu, iepazīstieties ar biedrības «Latvietis» un Veselības ministrijas saraksti.

 

 

 

Latvijas Republikas 

Veselības ministrijai

veselības ministrei

Ingrīdai Circenei

Brīvības iela 72

Rīga LV – 1011, Latvija

 Rīgā,

 2013. gada 23. aprīlī. Nr. 01/23.04.2013.

 Sakarā ar nesamērīgi augstajām zāļu cenām Latvijas aptiekās, lūdzam paskaidrot,  kāpēc netiek aizstāvētas valsts iedzīvotāju intereses, bet, pārkāpjot brīvā tirgus principus, tiek rupji lobēti zāļu ražotājiem izdevīgi noteikumi zāļu tirdzniecībā? 

 Ar Ministru kabineta noteikumiem Nr .377 ir nepamatoti ierobežota spirta aprites kārtība aptiekās. Saskaņā ar šiem noteikumiem aptiekām ir aizliegts izgatavot spirtu saturošas zāles bez ārsta receptēm. Tajā pašā laikā tiek pieļauta situācija, kad zāļu rūpnieciskie ražotāji, kuri izgatavo spirtu saturošas zāles, var brīvi noteikt cenas saviem ražojumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 803 zāļu ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, uzsākot zāļu izplatīšanu Latvijas teritorijā, iesniedz Zāļu valsts aģentūrai informāciju par zāļu ražotāja attiecīgo zāļu realizācijas cenu Latvijā, bet Veselības inspekcijai, kas atrodas Jūsu pakļautībā, faktiski ir dotas tikai tiesības kontrolēt to uzcenojumu, ko zālēm drīkst uzlikt aptieku tīkls. Tas dod iespējas, izmantojot savu monopolstāvokli, zāļu rūpnieciskajiem ražotājiem noteikt nesamērīgi augstas cenas savai produkcijai.

 Piemēram, borskābes spirta šķīdumam, ko ražo Rīgas farmaceitiskā fabrika ir noteikta aptuveni četras (!) reizes augstāka cena, nekā to varētu izgatavot no aptiekā esošajām izejvielām, kurām jau ir piemērots mazumtirdzniecības uzcenojums. Līdzīgi ir ar citām spirtu saturošajām zālēm.

 Mūsdienās, kad pārtika tirdzniecības tīklos samērā brīvi tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni (kas faktiski ir etilspirts dažādos atšķaidījumos) nekādu kritiku neiztur aptiekām noteiktie spirta aprites ierobežojumi. Kā gan Jūs variet pamatot to, ka iedzīvotājiem ir liegta iespēja bez receptēm aptiekās iegādāties etilspirtu, bet aptiekām aizliegts bez ārsta receptēm izgatavot spirtu saturošas zāles? Ja etilalkoholu bez jeb kādām receptēm ir iespējams nopirkt veikalā, tad kādēļ to ir aizliegts nopirkt aptiekā, kur tam tiešām būtu jābūt pieejamam? Alkoholiķi neies uz aptiekām pirkt spirtu, ja veikalos alkoholu iegādāties var daudz lētāk. Aptiekā spirtu pirks tie, kam tas tiešām ir vajadzīgs. Un kuriozi ir tas, ka aptiekas šodien par krietnu cenu tirgo injekciju izdarīšanai nepieciešamās spirtā samērcētas salvetītes, bet nedrīkst pārdot cilvēkiem pudelīti spirta, kurā pamērcēt vati vai salveti, lai dezinficētu kādu sīku nobrāzumu, kukaiņa kodumu vai injekcijas  vietu.

Nepamatoti augsta cena ir arī aptiekās nopērkamajiem dažādo zāļu fasējumiem. (Piemēram, Rīgas farmaceitiskās fabrikas kālija permanganāta 10 gr. fasējums aptiekā maksā Ls. 2.10.)

 Normatīvajos aktos būtu jānošķir gadījumi, kad zāļu ražotājs pats izgatavo zāļu vielas un kad zāļu ražotājs faktiski ir tikai jau gatavu zāļu vielu fasētājs. Ja aptiekām ir liegta iespēja iegādāties attiecīgās zāļu vielas vairumā un veikt fasēšanu uz vietas, tad  zāļu ražotājam būtu obligāti jāpieprasa pamatot viņa Zāļu aģentūrā deklarēto cenu.

 

Ar cieņu!

 

Biedrības «Latvietis»

priekšsēža vietnieks

Leonards Inkins