Gandrīz visiem mums liekas, ka mēs zinām, kas ir ekonomikas zinātne. Un gandrīz visi mēs uzskatām, ka ekonomika ir sarežģīta zinātne, kuŗu nav viegli saprast. Šīs grūtības pavairo vēl tas, ka reāli dabā ir sastopamas divas dažādas ekonomikas – tirgus ekonomika un blēžu ekonomika. Nereti abas šīs ekonomikas ir tik cieši savijušās savā starpā, ka grūti pateikt, kur sākas viena un kur beidzas otra. Par tirgus ekonomiku ir sarakstītas daudzas grāmatas, kuŗas katrs var nopirkt vai izlasīt bibliotēkā, bet par blēžu ekonomiku, ir ļoti ierobežota informācija. Tomēr kaut nedaudz zināt blēžu ekonomiku ir ļoti svarīgi, jo tieši šai ekonomikai mūsdienās ir vadošā loma ne tikai Latvijā.

Kāds tad ir blēžu ekonomikas pamatmērķis? Tā ir vērtību iegūšana, neko neražojot. Bet, tā kā vērtības nerodas no zila gaisa, tad ir tikai viens veids, kā tās, neko neražojot, iegūt. To var izdarīt aktīvi iesaistoties jau saražoto vērtību sadalē. Ar dažādiem paņēmieniem panākot, ka šīs vērtības tiek sadalītas nevis atbilstoši īsto vērtību radītāju, bet gan nestrādājošu blēžu interesēm. Faktiski blēžu ekonomikā balstītās kārtības pamatuzdevums ir nodrošināt, lai samērā neliela cilvēku sabiedrības daļa varētu netraucēti apzagt lielāko sabiedrības daļu un šis apzagtais vairākums tajā pašā laikā būtu pilnīgi pārliecināts, ka šī apzagšana ir viņu interesēs.

Mērķtiecīgi pārveidojot kapitālistisko tirgus ekonomiku, ir izdevies radīt drošu, blēžu parazītēšanas iespējām piemērotu kārtību. Kā galvenais cilvēku paverdzināšanas un izmantošanas instruments šajā kārtībā ir tā pati nauda. Dažādi manipulējot ar naudu un tās atbilstību saražotajām vērtībām, ir iespējams, neko neražojot, dzīvot pārticībā un greznībā.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādas teritorijas ietvaros kādā laika posmā (parasti gadā).

Iedomāsimies, ka no viena paputējuša zemnieka kāds veiksmīgs uzņēmējs par simbolisku samaksu iznomā viņa lauku saimniecībā esošo tukšo lopu kūti un iekārto šeit kokapstrādes cechu. Cechs veiksmīgi sāk savu darbu un katru mēnesi saražo produkciju par daudziem tūkstošiem latu. Paputējušais zemnieks, savukārt, visa gada laikā savā pie mājas iekārtotajā sakņu dārzā izaudzē produkciju labi ja pāris simtu latu vērtībā. Tā kā par kokapstrādes cechu pārvērstā lopu kūts atrodas paputējušā zemnieka saimniecības teritorijā un viss tur saražotais arī attiecināms uz šo teritoriju, tad mēs ar pilnām tiesībām varam apgalvot, ka šīs zemnieku saimniecības «iekšzemes kopprodukts» tagad ir izaudzis milzīgos apmēros, gan procentuāli, gan naudā. Tajā pašā laikā zemnieks gan nekādu izaugsmi no tā nejutīs un nezin vai būs priecīgs, ja mēs sāksim viņu apsveikt ar lielajiem panākumiem un grandiozajiem viņa saimniecības attīstības tempiem, par argumentu minot viņa «saimniecības iekšzemes kopprodukta milzīgo pieaugumu».

Visdīvainākais ir tas, ka gandrīz neviens no šiem blēžu ekonomikas ideologiem nejūt nekādu naidu ne pret mums, ne pret Latvijas valsti. Tieši otrādi, lielākā viņu daļa sevi uzskata par kārtīgiem latviešiem, savas zemes patriotiem. Viņi no sirds priecājas par Latvijas sportistu veiksmēm dažādās sacensībās un sāpīgi pārdzīvo neveiksmes. Viņi svinīgos brīžos ir gatavi izjusti nodziedāt «Dievs svētī Latviju» vai uzsaukt kādu tostu par Latvijas gaišo nākotni. Viņi var būt pat aizkustinoši rūpīgi un gādīgi vīri un tēvi savās ģimenēs. Bet, ko lai dara, ja blēži labi maksā par kalpošanu, turpretim, strādājot savas tautas vai valsts labā, šodien var nopelnīt tikai nepatikšanas?

Un kas tad gādā par šīm nepatikšanām? Tie ir tādi paši latvieši, blēžu sistēmas kalpi. Tā rodas burvju loks – cits citu kontrolējam, cits citu muļķojam, cits citu sodām par nepaklausību un piespiežam kalpot. Sistēma strādā!

Raidījumā piedalās Latvijas Ordeņu brālības valdes priekšsēdis Jānis Rožkalns. Raidījumu vada Leonards Inkins.

Raidījumu iespējams noklausīties šeit:

Ir iespējams lejuplādēt arī MP3 datni, nospiežot šeit.