2010. gada 28. jūnijs - «Par pasauli, kurā mums jādzīvo»
28.06.2010
Ikdienas steigā parasti domājam tikai par savām problēmām, pienākumiem, rūpēm un vajadzībām. Mēs aizmirstam pasauli, kuŗā dzīvojam, un neprotam novērtēt savu lomu tajā...
Mēs urbjam un kaļam šo zemi, kas ir mūsu mājvieta. Mēs sūknējam no tās naftu, rokam akmeņogles un citus derīgos izrakteņus. Mēs spridzinām to ar atombumbām un citiem ieročiem. Mēs izgatavojam ļoti daudz nevajadzīgu krāmu, lai apmierinātu savas mirkļa iegribas un radītu šķietamu komfortu. Ar saviem atkritumiem piesārņojam jūras un okeānus...
Ja kāds apgalvo, ka zina, kā radusies pasaule, – viņš melo. Labākajā gadījumā – tikai iedomājas, ka zina. Neviens cilvēks šo brīdi nav redzējis un tāpēc var tikai minēt, kas un kā notika...
Diemžēl ar komūnistiskā režīma krišanu latviešu stāvoklis nav uzlabojies. Un tas arī nevarēja notikt, jo komūnistiskā ideoloģija bija tikai izkārtne, kuŗas aizsegā šovinisti iekaŗoja un verdzināja pasauli. Mainījušies ir tikai lozungi un techniskās iespējas, bet mērķi un tikumi tie paši. Jo ļaunums rodas tur, kur kāda cilvēku grupa vēlas dzīvot uz citu rēķina, tur, kur kāda tauta cenšas paverdzināt un iznīcināt citu tautu. Tur, kur kāda valsts cenšas pakļaut citu valsti, kāda viena cilvēku šķira – uzkundzēties pārējai tautas daļai...
Vai tiešām mēs esam ieradušies šai pasaulē tikai tāpēc, lai cits citu pazemotu, muļķotu un nogalinātu? Lai cīnītos savā starpā?
Debesis virs mūsu galvām ar zvaigznēs rakstīto bezgalības un mūžības zīmi aicina saprast, ka pasaulē ir kas lielāks, varenāks un svarīgāks par mūsu kaislībām un ķīviņiem. Varbūt mūsu vidū ir pārāk daudz tādu cilvēku, kas nekad nav nakšņojuši pie ugunskura un lūkojušies zvaigznēs? Bet varbūt viņi gluži vienkārši nespēj saskatīt šo zvaigznēs rakstīto zīmi un redz tikai gaišus punktiņus uz tumša fona? Jo redzēt vēl nenozīmē ieraudzīt. Jāņem vērā, ka «pusaklam apvārsnis liekas šaurs, aklais to pat neredz, bet pasaules izmēri tādēļ nesarūk»...
Raidījumā piedalās Kaspars Bērziņš un Jānis Kušķis. Raidījumu vada Leonards Inkins.