Runājot līdzībās: kokus mēs šķirojam pēc piederības konkrētai sugai, bet cilvēkus pēc piederības konkrētai tautai. Vienas sugas koki veido birzi, silu, audzi un vienas tautas cilvēki veido tautu. Un vienas sugas koki cenšas turēties kopā. Arī cilvēki rīkojas līdzīgi. Vissvarīgākais rādītājs vai ir kāda tauta ir šiem cilvēkiem piemītošā viņu kopējā valoda. To saprot visi vienas tautas cilvēki, tā ļauj viņiem savstarpēji sazināties. Un šādu valodu kurā runā tikai šī tauta sauc par šīs tautas mātes valodu. Mēs latvieši runājam latviski un mūsu mātes valoda ir latviešu valoda.

Bez valodas vēl ir arī citi vienai tautai piederošus cilvēkus vienojoši faktori. Tie ir: kopējas tradīcijas, kopējas gara mantas, kopēja reliģija u.c. Svarīga ir arī vienas tautas, kaut tāla, bet tomēr – asinsradniecība. Līdzīgi, kā brāļus un māsas tuvina piederība pie vienas ģimenes arī vienas tautības cilvēkus tuvina piederība vienai tautai. No tā izriet, ka tauta tā ir liela ģimene. Katrai tautai ir savādākas asinszīmes līdz ar to savādāks raksturs, miesas būve un izskats. Un rase ir tā, kas piedod katrai tautai savu īpatnību, kā miesīgi, tā garīgi.

Raidījumā piedalās Kaspars Bērziņš un Jānis Kušķis. Raidījumu vada Leonards Inkins.

Raidījumu iespējams noklausīties šeit:

Ir iespējams lejuplādēt arī MP3 datni, nospiežot šeit.