Par to liecinās 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Pašlaik esam izvēles priekšā – būt, vai nebūt neatkarīgai un brīvai, latviskai Latvijai. Jāatceras mūsu dzejnieka Kārļa Skalbes vārdi, ar kuriem viņš 1915. gadā aicināja kaujās pret iebrucējiem latviešu strēlniekus: «Latvieši, pulcējieties zem Latvijas karogiem!», cerībā uz neatkarīgu un brīvu Latviju.

Kā viens no 14 Jelgavas apriņķa Pilsoņu kongresa (PK) delegātiem, vēlos vērst vēlētāju uzmanību uz pašreizējo situāciju valstī un tās cēloņiem.

Trešās atmodas gados līdz ar Tautas fronti (TF) Latvijā pēc Igaunijas parauga izveidojās Latvijas Republikas Pilsoņu kongress, kas sevi deklarēja kā Latvijas Republikas pilsoņu vēlētu 1918. gada pasludinātās Latvijas Republikas tiesisko pārstāvniecību. TF rikai pēc ilgām diskusijām atbalstīja PK ideju kā rezerves variantu valsts neatkarības atgūšanā.

1990. gada aprīlī notika PK vēlēšanas, kurās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu, kas no saviem vēlēšanu apgabaliem ievēlēja 232 PK delegātus. PK rīcībā bija darbība par radikāliem soļiem, noraidot jebkādus kompromisus ar padomju varu. Atjaunoja aizsargu organizāciju, «Likumīgo īpašnieku apvienību». PK bija opozīcijā ar LPSR AP un TF. Boikotēja LPSR AP vēlēšanas, kas nozīmēja atzīt 1940. gada okupācijas sekas. Bet daļa no PK delegātiem ignorēja šo nostāju iekļāvās TF LPRS AP vēlēšanu sarakstos, Tā rezultātā pretēji Igaunijai, kas realizēja dzīvē savu PK programmu, esam pašreizējā situācijā. TF Latvijā veidoja un organizēja kompartijas un komjaunatnes vadošie funkcionāri, kas visus šos, Latvijas neatkarības 20 gadus izmantoja varu savu partiju un personīgo interešu, bet ne tautas un valsts interešu labā. Starp viņiem kā pirmais minams bijušais LKP Saldus komitejas pirmais sekretārs Augusts Brigmanis, kas tagad ir bijušās Dr. Kārļa Ulmaņa, kuru nobendēja padomju vara, partijas Zemnieku Savienības priekšsēdētājs. Par to gaužas asaras būtu pat jālej Birznieka – Upīša Pelēkajam akmenim un pulkveža, LKOK Oskara Kalpaka piemineklim «Airītēs». No viņa neatpaliek bijušais LPSR Ventspils Izpildkomitejas priekšsēdētājs, Aivars Lembergs, kas tagad kandidē pat uz Mimistru Prezidenta posteni. Varētu minēt vēl citu padomju funkcionāru vārdus, kuru īsajās biogrāfijās, kas publicēti īsajos politisko partiju 10. Saeimas kandidātu sarakstos, viņu darbība padomju varas gados apzināti noklusēta. Atbildīgos valsts juridiskos un kontroles amatos izvirzīti cilvēki, kas spēja nodrošināt juridisku aizsardzību savtīgajiem partiju interešu pārstāvjiem. Tā rezultātā pazūd un izgaist bez pēdām bijušas Korupcijas apkarošanas biroja un Valsts Kontroles iesniegtie akti. Nav sodītas politiskās partijas par naudas pārtēriņiem vēlēšanu aģitācijas laikā, kas šodien atkal visiem spēkiem cenšas nokļūt sev izdevīgu likumu realizēšanā 10. Saeimā.

Valsts iedzīta parādos, tauta nabadzībā, bet pieaug miljonāru skaits, kas lepojas ar savu, nelikumīgi iegūto bagātību. No kādreiz bagātās, strādīgās un izglītotās Latvijas, kāda tā bija pirms 2. Pasaules kara, palikusi tikai nožēlojama ēna, kas izsaimniekota, pārdota, kur vairāk kā miljons hektāru aramzemes aizaugusi krūmiem un nezālēm. Tur saimnieko bebri, vilki un mežacūkas, kas izposta lauksaimnieku darba rezultātus. Ar gaļu sevi varam nodrošināt tikai 60% apmērā. Malku eksportējam uz Zviedriju, kur to izmanto elektrības ražošanā, bet paši maksājam bargu naudu par dārgo gāzi, lai gan ir iespēja izmantot apkurei, elektrības ražošanai vietējos un dabiskos resursus. No eksportētās koksnes kubikmetra iegūstam 147 eiro peļņu, bet citās valstīs tā ir 400 – 600 eiro liela. Atpalikusi zvejniecība, slēgtas Jūrmalas un citas sanatorijas. Lielākajās pilsētās latvieši kļūst par minoritāti. Dramatisks mūsu galvaspilsētas, Rīgas liktenis.

Priekšzīmi daudzās jomās mums rāda Lietuva. Joprojām tiekam muļķoti un mānīti plašsaziņas līdzekļos, kas visi, izņemot dažus, atrodas politisko partiju rokās Par Ministru Prezidentiem nebūs J. Urbanovičs, kas māk tikai latviešu un krievu valodu, tāpat kā A. Lembergs, kura darbība iekļūšanai ceturtā bagātākā cilvēka statusā Latvijā ar Ventspils Domes priekšsēža algu vairāk kā apšaubāma.

Bet vilciens vēl nav aizgājis. Latvija liktenis izšķirsies 2. oktobrī, kad 10 Saeimas vēlēšanās jāpiedalās visiem pilsoņiem, nododot valsts nākotni deputātiem, kas spēs novērst un izbeigt daudzās nepilnības, kuras pieļautas pagājušos gados. Valdot demokrātijai, katrs vēlētājs savā partijas sarakstā spēj atdalīt graudus no pelavām, veicot attiecīgas atzīmes. Bet rūgti maldās tie, kas it kā demonstratīvi nevēlas apmeklēt vēlēšanu iecirkņus, jo viņu balsis pieskaitīs partijām, kas iekļūs 10. Saeimā. Tie var aiziet, reģistrēties un iemest urnā neizpildītu biļetenu, kas gan nebūtu vēlams. Bet vēlētājam jāsaprot un jāapzinās, kādas sekas iespējamas viņa balsojumam. Vai mēs būsim kungi savā dzimtajā zemē, vai svešu varu kalpi?