Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir pārdomu, labestības un piedošanas un brīnumu laiks. Lai kā arī gada laikā dzīve mūs neplosītu, šis ir brīdis, kad apstājas vissteidzīgākais un pasmaida visskumjākais. Šis ir laiks, kad atceramies dzīves trīs svarīgākās lietas – ticību, cerību un mīlestību.

Iespējams, ka šogad vairāk nekā citus gadus jūtamies paguruši, ar smagumu sirdī un neziņu par savu turpmāko dzīvi. Nekādi vārdi par tik netaustāmām lietām, kā šīs trīs minētās, nespētu pārliecināt, ka rītdiena būs labāka. Pat, ja jūs cerat, ka tā būs, bez ticības un mīlestības tā nepienāks un nav labāks brīdis par Ziemassvētkiem, lai ļautu sev nostāties saules pusē.

Ziemassvētki ir laiks, kad gaisma uzvar tumsu un mēs zinām, ka tā notiek katru gadu. Taču mēs nezinām, kas gaismai ir jāizcīna, lai tumsa atkāptos.

Aizdegsim sveces un dosim spēku gaismai, lai no mazām liesmiņām izaug milzīgs spēks. Mazs cinītis gāž lielu vezumu, tā mēs sakām un zinām, ka tā tas ir.

Mums katram sirdī ir šāda maza sveces liesmiņa, kas gaida, kad to pieliks pie pārējām. brīnumi paši no sevis nenotiek, tiem vajadzīgas mūsu domas un darbi, griba un mūsu sveces liesmiņa.

Aizdegsim sveci un apdomāsim tos mazos solīšus, kas palīdzētu piepildīties brīnumam.

Lai Ziemassvētku miers ielīst katrā latvieša sirdī un dod spēku nākamajam gadam!