Bieži dzirdam ielās
un citās sabiedriskās vietās civilokupantu lietoto vārdu «fašisms»
kā lamu vārdu, ar to apzīmējot visu latvisko un nacionālo. Vai nebūtu
pienācis laiks izskaidrot krieviski runājošiem, kāda ir šī vārda dziļāka
jēga un nozīme. Man vārds «fašists» nav saprotams, vēl jo vairāk tādēļ,
ka bieži vēl inteliģenti cilvēki to lieto vietā un nevietā. Svešvārdu
vārdnīcā, ko izdevusi izdevniecība «Liesma» 1978. gadā, rakstīts:
fašisms – pati reakcionārākā politiskā strāva. Fašismam raksturīgs
antikomūnisms, šovinisms, rasisms, diktatūra. Fašisms radās 1919. gadā
Itālijā, kur fašisti 1922. gadā sagrāba varu. Tanī pašā gadā fašistiskā
partija tika noorganizēta Vācijā. Tātad fašists ir fašistiskās
partijas biedrs, tāpat kā komūnists ir komūnistiskās partijas
biedrs. Kas tad ir Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
«Nacionalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei», saīsināti
NSDAP, kurā darbojās Hitlers? Pirmo lielo tautas sapulci Hitlers notur
1920. gada 24. februārī Minhenes Hofbrauhas lielajā svētku zālē – šī
diena tad arī uzskatāma par īsto NSDAP dibināšanas dienu. Hitlers nolasīja
Federa un Antona Drekslera sastādīto partijas programmu, pa punktiem
to iztirzā 2000 sapulces dalībniekiem, no kuriem vairāk nekā puse
šķita komūnisti un neatkarīgie. Nav zināms, kāda bija šī programma.
Cilvēce negrib piedzīvot jaunu Hitleru, tāpēc Hitlera laiks un viņa
dalība ir dziļāk jāizpēta, nevis jānoslēpj, jo viss noslēpumainais
rada vēl lielāku neveselīgu interesi.
Sturmabteilung
(SA) kļūst par politiskiem karotājiem, partijas sargiem. 1923. gada
martā par SA vadoni ieceļ H. Gēringu un izveido no SA štābu sardzi,
kas drīz saņem Hitlera trieciena nodaļas «Stosstrupp Hitler» vārdu,
ko vēlāk pārdēvē par aizsargu vienībām – Schutzstafeln (SS).
Latviešu leģionāriem ar šīm trieciena nodaļām nebija nekāda sakara.
1933. gadā par NSDAP savas balsis bija nodevuši 17 269 629, par sociāldemokrātiem
7 177 294, par komūnistiem 4 845 654 cilvēku. Pēc komūnistu izslēgšanas
absolūto vairākumu ieguva nacionālsociālisti.
Cik cilvēku tika noslepkavots,
varu pārņemot nacionālsociālistiem, un cik – pie komūnistiem? Nevar likt vienlīdzības
zīmi starp šīm partijām.
Vai kāds ir iepazinies
ar itāļu jaunatnes fašistu sekretāra izstrādātajiem 10 baušļiem,
ka jācienot vēl divi ieroči: šautene un grāmata? Tā fašistu sekretārs
Džiurati.
1. Dievs un tēvzeme! Katra cita dziņa vai nostāšanās, vai pienākums
stādāmi tikai otrā vietā.
2. Kas nav sagatavojies savu miesu un dvēseli veltīt tēvzemei
un bez apdomāšanās kalpot Dučem, nav pelnījis nest melno kreklu. Fašisms
nicina remdenos garus un pusraksturus.
3. Izlietot visu savu inteliģenci, lai saprastu pavēles, ko
tev dod, un visu savu entuziasmu, lai paklausītu.
4. Disciplīna nav tikai karavīra tikums ierindā un katrā tās
loceklī, tai jākļūst arī tavam paradumam ikdienas un katrā gadījumā.
5. Slikts dēls un slinks skolnieks nav fašists.
6. Izmanto savu laiku tā, ka darbs tev kļūst par baudu un rotaļa
par darbu.
7. Mācies it visu panest bez sūdzēšanās, sevi atdot bez pretprasīšanas
un kalpot, neprasot atlīdzību.
8. Labi darbi un kara darbi nedrīkst palikt pusceļā. Izvadi
tos līdz pēdējai konsekvencei.
9. Kritiskos brīžos atceries tikai to, ka tava labklājība
slēpjas tavā drosmē.
10. Un pateicies Dievam ikdienas, ka viņš tev licis kļūt par fašistu
un itāli.
Itālija, būdama fašistiska
valsts, tomēr neklausīja Hitleram un neiesaistījās karā Vācijas pusē,
pieprasot no Hitlera neizpildāmus noteikumus. Tikai jau kara beigās,
kad Vācijas liktenis bija izlemts, Itālija iesaistījās karā. Spānija
ar Franko priekšgalā vispār atteicās piedalīties karā Hitlera pusē.
Musolini meita vēl tagad Itālijā vada fašistisko partiju. Komūnisti
ir pastrādājuši daudz lielākus noziegumus nekā fašisti, tomēr kā
lamu vārds «komūnists» tikpat gandrīz nemaz netiek lietots. Kādi tad
ir boļševiku (komūnistu) 10 baušļi:
1. Tev būs kalpot Marksam, Ļeņinam un Staļinam un klausīt viņu
mācībām kā augstākajam likumam.
2. Tev būs noliegt Dievu un apkarot reliģiju.
3. Tev nebūs patstāvīgi domāt, runāt un darboties.
4. Tev būs ienīst visus tos, kas nav komūnisti.
5. Tev būs svētīt padomju svētdienas, bet pārējās strādāt.
6. Tev nebūs godāt ne savu tēvu, ne savu māti, ja viņi nav ticīgi
komūnisti.
7. Pasaules revolūcijas vārdā tev būs nokaut visus komūnistu
pretiniekus.
8. Tev būs nonievāt un noliegt kristīgās morāles un tikumības
principus.
9. Tev būs nodot nepatiesu liecību par visiem komūnisma un revolūcijas
pretiniekiem.
10. Tev būs iekārot, zagt un nacionalizēt visu to, kas pieder
tavam tuvākam – komūnistam.
Ir liela atšķirība
starp komūnistu un fašistu baušļiem, tāpēc pielīdzināt fašismu komūnismam
ir nekorekti.
1917.–1921. gados Padomju
Savienībā nonāvēja vienu miljonu cilvēku gadā, neieskaitot tos,
kuri krita pilsoņu karā. Sarkanā terora upurus bija iespējams tikai
apmēram aprēķināt. Pēc Kronštates nemieru apspiešanas 1921. gadā
nošāva 5000 matrožus. Kad komūnisti ieņēma Krimu, trīs mēnešu laikā
tie nonāvēja ne mazāk kā 50 000 (pēc citām ziņām 120 000) ļaužu ungāru
komisāra Bela Kuna vadībā. Profesors Sarolea min sekojošus skaitļus:
nonāvēti 28 bīskapi, 1219 garīdznieki, 6000 profesoru un skolotāju,
9000 ārstu, 54 000 virsnieku, 260 000 kareivju, 70 000 policijas ierēdņu,
12 950 muižnieku, 355 000 inteliģentu, 193 290 strādnieku, 815 000 zemnieku
(The Scotsman, 1923. g. novembrī, Nr. 7. Ķomina–Ruļ, 3. augustā
1923. g.), par vidējo skaitu gadā pieņem 1 500 000. «Mēs iznīcinām nevis
indivīdus, bet pilsonību kā šķiru. Izmeklēšanā nemeklējat noziedzīgas
rīcības pierādījumus, neklausieties apsūdzēto izteicienos. Viņu
liktenis izšķirts ar piederību pie zināmas šķiras, ar viņa audzināšanu.
Tā ir sarkanā terora būtība.» Šie ir vārdi, kurus teicis Lācis, viens
no sarkanā terora vadoņiem. (Skat. lielinieku oficiālo laikrakstu
«Krasnij teror» 1918. gada 1.novembrī.). Piecu gadu laikā (1901. – 1905.)
uz nāvi notiesāja 95 personas. 1923. gada maijā uz nāvi notiesāja
2370 personas.
Sarkanais mēris jau
sen būtu iznīcināts, ja nebūtu guvis rietumu valstu atbalstu. Boļševiku
revolūcija Krievijā bija noziedzīga un nelikumīga. No sākuma kapitālistiskā
pasaule Padomju Krievijai pieteica boikotu. Ja tas būtu turpinājies
ilgāk, tad komūnistu iekārta sabruktu pati no sevis. Pasaulē nebūtu
noslepkavoti tik daudzi cilvēki.
Kad sākās nepmaņu
laiki, komūnistu vadoņi sarausa miljoniem rubļu lielas bagātības.
Kreiso komūnistu izmeklēšanas komisija noskaidroja, ka visbagātākie
vīri, kuriem vislielākie ienākumi, ir Trockis, Zinovjevs, Radeks,
Kameņevs, Krasins, Dzeržinskis u.c. «Krasnaja gazeta» 1922. gadā ziņoja,
ka akciju sabiedrībai, kuras vadītājs un līdzdalībnieks ir Trockis,
bijuši vairāki miljoni zelta rubļu lieli ienākumi. Trešās internacionāles
revīzijas komisijas izmeklēšanā noskaidrots, ka Zinovjevs un Radeks
neesot norēķinājušies par 3 000 000 zelta rubļu. Vai tie, kuri cīnījās
Spānijā, zināja, par kādiem vadoņiem viņi nolika savas galvas? Franko
atteica Hitleram piedalīties karā, tāpat Itālijā Musolini (tikai
pašās beigās, kad kara iznākums jau bija skaidri redzams), jo viņi uzstādīja
Hitleram neizpildāmas prasības pēc ieročiem un kara materiāliem.
Runā par fašisma atdzimšanu dažās valstīs, bet daudziem nav skaidrs,
kas tas fašisms tāds ir. To gan lieto vietā un nevietā, sagrozītā veidā.
Vai ir pareizi, ka fašisti ir visi tie, kuri nav komūnisti?
R. Ē. Selķimons