Uz esošo sistēmu nav liekamas nekādas
cerības. To nevar uzlabot. Tā ir tāda, kāda ir. Neviena no vēdījošajām
elektorāta čakarēšanas kārtējām alternatīvām nebūs alternatīva. Kalniete aicina
Veldri būt vīrišķīgam, tai pat laikā «draudzības dienu» ietvaros solot
aizstāvēt sodomītu tiesības. Eirouniātu aģentu politiski mahinatīvās shēmas
aizstāvēs visu progresīvi perverso, globālo utml., tikai ne tradicionāli tautai
piederējušo, idento.
Īrijas piemērs, izgāžot Lisabonas līgumu
referendumā pierāda, ka vēl kaut ko var. Taču mēs, kā narkomāni pieradināti pie
priekšvēlēšanu paralītisko un smieklu gāzu devām, esam debilizēti un
kretinizēti līdz kritiskajai robežai. Mums, nabagiem un kretīniem, jābrauc
lepnākās mašīnās, kā Berlīnē vai Stokholmā. Mums jādzīvo krāšņās rindu mājās,
kuras nekad nepiederēs mums, jo pieder bankām. Mums visiem līdz savu domu un
ideju paralīzei jāļaujas tv, radio un preses hipnozei. Korumpēdami savus šefus,
ļaudamies, lai ar meliem korumpē mūs, mēs paši esam kļuvuši par totālās
korupcijas līdzvainīgajim. Gan materiāli, gan morāli.
Savas sievietes par Rīgas maukām esam
padarījuši mēs paši. Arī Rīgu par visas Latvijas centrālo vampīru. Pie visa
vainīgi esam mēs paši, mēs, mēs, mēs. Mūs durīja,
mēs ļāvāmies, neprotestējām, neliedzām kretīniem mūs kretinizēt. Mēs negūlāmies
uz ielām, lai viņi nespētu nonākt savos saeimas piemelotajos kambaros un
piebezdētajos krēslos, no kuriem turpināt pieņemt tautai iznīcinošus lēmumus.
Mēs ļāvāmies, lai aplaupa un iztirgo mūsu zemi. Mēs ļāvāmies, lai to izdara
mūsējie no mūsējo vidus – mūsu tēvi, dēli, mātes, meitas.
Mūs noslauks līdz kauliem ne tikai
degvielas stacijās, indēs ne tikai ar maximas
kartupeļu pirē. Ienākas Kalnietes un
vvf atbalstītā irākiešu slaktiņa augļi. Arī līdzdalība Afganistānas kaņepju
lauku apsargāšanā mums atmaksāsies smagi. Pasaules bankas un valūtu fondi taču
turas uz narkotikām, kariem, cilvēku tirdzniecību un maucību. Zatlers viens no
pirmajiem atbalstīja Kosovas neatkarību, lai gan tās priekšgalā stāv premjers
Tadičš, kas kā ģenerālis vadīja operācijas, lai nolaupītajiem serbiem izņemtu
iekšējos orgānus un pārdotu rietumu klīnikām. Par to liecināja Hāgas tribunāla
prokurore del Ponte. Ja visu to esam atbalstījuši un atbalstām, citādāk, kā ir,
nevar būt. Mums gana jāpierijas šādas noziedzīgas solidaritātes augļi.
Valdošā sistēma beidzot ir jāignorē. No tās ir jānovēršas. Pašiem jārada savējā.
Jāglābj savi bērni, savi lauki. Jārada savas skolas, zōnas, kurās paglābt vēl
pusdzīvos. Nedrīkst uzticēties nevienam vārdam, nevienai direktīvai, kas nāk no
valdības puses. Visas valdības kopš atmodas savu ir izdarījušas. Mūsu ideāli ir
norakti brāļu kapos. Kretīni dzied mūsu himnu. Kretīni sēdēs mūsu dziesmu
svētkos un plātīsies pasaulei ar saviem uz skatuves sadzītajiem upuriem. Bet
tik vien jau priecīgo vēl mums ir – tik, cik uz mežaparka estrādes sapulcināt.
Viss. Skatītāju pūlī jau vairāk būsim narkotisku apsvērumu dēļ – iedurties ar
ideālu vārgi reibinošajām mielēm, lai izturētu vismaz līdz nākamajiem dziesmu
svētkiem.
Zīmīgs bija piena ļaužu mītiņš doma
laukumā dienu pirms sodomītu naidīgās draudzības gājiena. Mūsu vara pieļaus,
lai perversiju propagandētājiem uzmanību pievērš visa pasaule, taču par
piensaimniekiem šai pašai vara, protams, pienaini nospļauties. Arī par lauku
skolām neviens neinteresēsies. Arī par iznīcinātajiem mazajiem miestiņiem ne.
Bet lielā pagastu reforma notiks. Lai kādu postu tā jau mums atnesusi. Slimie
sprāgs nost, nespēdami nonākt tālajos centros pie daktera, taču skolu
programmās homoseksuāla dzīvesveida popularizēšana būs obligāta. Tai pat laikā
latviska dzīvesveida pagodināšana nozīmēs sirgšanu ar kādu arhaisku fobiju.
Es dzīvoju bijušā Latvijas valsts
teritorijā, ko pēc vēsturiskas inerces turpina apdzīvot latviski runājoši
ļaudis. Jo domājam, reaģējam un pakļaujamies kā tādi, kam ar savu tautu un
valsti vairs nav nekāda sakara. Latvija ir nāvīgi slima. Latvija mirst. Lai kā
Dievs gribētu, viņš tādu pašnāvnieci svētīt nevar. Miroņus nesvētī.
Pret sistēmu ir jāsaceļas totāli.
Kosmētiskā eiroremonta laikmets ir pagājis. Kapus balsināt pietiek. Mūs var
glābt tikai augšāmcelšanās. Ja mēs rīt nepamodīsimies dzīvi un nesāksim iet
paši, parīt mūs jau nesīs.
Kaspars Dimiters
dziesmu
svētki
ziedlapās sarma
vasaras sals
ciniķim karma
latvietim gals
dzegužu sirēnas
putekšņu svins
viņš velnu nezina
velns viņu zin
suņi grauž spārnus
cīruļi rej
ceļš sen ir zudis
tu vēl ej
karogā asara
melna kā zelts
nesen vēl dziedāji
augšāmcelts
tīri vien sapnī
aka un trauks
zīmuļi nezīmē
zīles rok draugs
mākoņu ledājos
avoti ļimst
dienas mirst jaunas
vecas nedienas dzimst
bijām reiz visi
visi nu bars
katrs par sevi
nokaltis zars
rindojas ēnas
sastrēgums blīvs
dzīvie kā beigti
mironis dzīvs
dziedu par jāzepu
vītolā balss
būs dziesmu svētki
pasaulei gals
noklausīties (vai
novilkt) var šeit: http://krustaskola.lv/muzika/258/
Raksts radās kā atbilde
portāla «delfi» rakstam
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=21170475