Latvietis

Autorizācija
Lietotājs:
Parole:
 
 

Kas valda valodu, valda prātu

Būt latvietim


Mēs esam stipri!
16.03.2008

Par spīti Latvijas ienaidnieku mēģinājumiem plašsaziņas līdzekļos uzkurināt kaislības un iebiedēt latviešus, šī gada 16. marts viņiem sagādāja vilšanos. Šodienas leģionāru piemiņas dienā nenotika nekādi negaidīti pārsteigumi un sadursmes.

Arī gājiena maršruts tika atjaunots sākotnējais. Tas sākās pēc dievkalpojuma Rīgas Domā no Doma laukuma pulksten 11:00. Iepriekšējos gados, kad vara centās radīt visādus šķēršļus gājienam un kad patriotiskās organizācijas nevarēja vienoties par maršrutu un laikiem, gājieni notika gan rītā, gan vakarā. Vieni gājienu sāka Torņakalna stacijā, citi pie Okupācijas muzeja. Iespējams, tādēļ, ka bija atļauts tikai viens gājiens, dalībnieku skaits šogad bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados. Netrūka arī ziņkārīgo. Drošības pasākumi liedza vēlāk pienākušiem pievienoties gājienam, jo gājēju kolonnai varēja pievienoties tikai gājiena sākumā – Doma laukumā. Ierastie bļāvēji (izkliedza savus lāstus) netālu no Brīvības pieminekļa. Viņu bļaušanu un ķērkšanu dzirdēja droši vien tikai viņi paši, jo gājiena dalībnieku dziedāšana un bungu rīboņa šos naida pilnos nelatviešu lāstus padarīja nedzirdamus un smieklīgus. Viņu svilpieniem atceres pasākuma dalībnieki pretī lika leģionāru dziesmas un pa karogu aleju sasniedza Brīvības pieminekli, kur, godinot kritušos, nolika ziedus. Pēc tam karogneši izveidoja apli un sarkanbaltsarkano liesmu ieskauti, pasākuma dalībnieki dziedāja gan Latvijas himnu, gan Daugav’s abas malas, radot patiešām svinīgu noskaņu. Gājienā bija redzami gan Igaunijas, gan Lietuvas karogi.

12.00 visi pamazām izklīda un daudzi devās uz Lesteni.

Pilsētas viesiem no ārzemēm šī diena noteikti paliks atmiņā. Fotografējot gājiena priekšgalā ejošo Raivi Dzintaru ar kundzi tautas tērpos, viņi viens otram teica – re, tā viņi svin svētā Patrika dienu!

Kopumā šī diena atstāja labu iespaidu un fakts, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas piedalīties, vieš cerību, šo dienu neizdosies izdzēst no tautas atmiņas. Un jāsecina, ka tā pakāpeniski no atceres pasākuma kļūst par latviešu varēšanas apliecinājumu un protesta dienu.

Viņu spēks ir mūsu bailēs, tāpēc būsim stipri!


Komentāri

Komentārus pievienot var tikai reģistrētie lietotāji. Lūdzam autorizēties (lapas kreisajā malā) vai reģistrēties.


Vārda dienas
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
 
  Versija 2.4.9. © 2005-2017 Biedrība «Latvietis». Visas šī darba tiesības aizsargātas.
Materiālu publicēšana bez saskaņošanas ar mājaslapas īpašnieku aizliegta. Jautājumu un ieteikumu gadījumā lūdzam sazināties ar biedrību «Latvietis».