Ka­rus un at­kal ti­kai ka­rus, kas vi­sai cil­vē­cis­kai Ra­dī­bai bez pār­trau­ku­ma sa­gā­dā­ja ar­vien jaun­as un ar kat­ru nā­ka­mo bries­mī­gā­kas cie­ša­nas un iz­nī­cī­bu.

Pirms vi­siem ka­riem pār­dzī­vo­ja vie­nu un to pa­šu: ģi­me­nes audzi­nā­ja dē­lus, kas, tiem sa­snie­dzot piln­ga­dī­bu, bi­ja jā­no­dod kā­dam ab­sur­dam ka­ram iz­nī­ci­nā­ša­nai. In­ter­na­ci­onā­lā vir­zie­nā gan pas­tā­vē­ja «po­pu­lā­rā» Tau­tu Sa­vie­nī­ba, kas prak­tis­kā dar­bī­bā ne­spē­ja ne ie­jauk­ties, ne ap­slā­pēt ko­lo­sā­lās glo­bā­lās ne­tais­nī­bas pret tau­tām.

Tāds nelo­ģisms val­dī­ja līdz pē­dē­jā ka­ra bei­gām: tī­rā lo­ģi­ka vien jau rā­dī­ja, ka ir ab­so­lū­ti ne­pie­cie­šams, lai tau­tas un val­stis ap­vie­notos ar­vien lie­lā­kos val­stu sa­vie­no­ju­mos, kas au­to­mā­tis­ki iz­slēdz nā­kot­nes ka­ra drau­dus.

Se­viš­ķi lai to sa­prot ma­zā­kās val­stis, kas līdz šim vien­mēr kā ap­šu la­pas dre­bē­ju­šas, jaun­iem ka­riem ro­do­ties, tās mo­cī­ja bai­gā sa­spī­lē­tī­ba: kur un kam pie­slie­ties, lai cies­tu vis­ma­zāk?

No šī bai­gā ab­sur­da ir jā­at­brī­vo­jas, un šī ie­mes­la dēļ vi­sām ma­zām val­stīm ab­so­lū­ti ir ne­pie­cie­šams ie­slēg­ties lie­la­jos val­stu or­ga­ni­zē­ju­mos, lai nā­kot­nē se­vi pa­sar­gā­tu no iz­nī­cī­bas.

Otrs sva­rīgs fak­tors ir šo val­stu eko­no­mis­kā si­tu­āci­ja, kas, at­ro­do­ties izo­lā­ci­jā, var pie­dzī­vot pil­nī­gu ka­tas­tro­fu.

Lai tas la­bāk sek­mē­tos, ir no­teik­ti ar lie­lā­ko ak­ti­vi­tā­ti jā­sa­ved kār­tī­bā Lat­vi­jas po­lī­tis­kā un saim­nie­cis­kā si­tu­āci­ja, kas paš­laik at­ro­das bez­ce­rī­bas stā­vok­lī, jo bries­mī­gās ko­rup­ci­jas, blē­dī­bas un par­te­jis­kās skal­dī­ša­nās ir stei­dzī­gi jā­iz­beidz un jā­ap­vie­no­jas ap tiem, kas kaut ar lie­lām grū­tī­bām cen­šas tau­tas priekš­ā pa­cel­ties. Cie­šāk jā­vie­no­jas un ne­at­lai­dī­gi jā­aici­na ie­slēg­ties vi­sus ma­zā­kus na­ci­onā­lus vei­do­ju­mus, lai lat­vju tau­tā iz­zus­tu sīk­par­te­jis­kā do­mā­ša­na un pa­cel­tos ti­kai spil­gta lat­vju tau­tas Vie­no­tī­ba, kas dar­bo­sies uz Tais­nī­bas prin­ci­piem, lai tau­tu spē­tu pa­celt kā eko­no­mis­ki, tā po­lī­tis­ki, caur­ska­tot vi­sus ab­sur­dus, kas paš­laik ek­sis­tē ša­jā vir­zie­nā.

Se­viš­ķi daudz jā­do­mā un jā­ceļ mū­su kād­rei­zē­jā lep­nā lauk­saim­nie­cī­ba, kas ta­gad ir at­stā­ta pil­nī­gā no­vār­tā. – Šis Lat­vi­jas zelts no jaun­a jā­spod­ri­na, tas ce­ļams go­dā, sla­vā un va­re­nī­bā.

Ir mi­nams tre­šais fak­tors, kas slēp­jas vis­pu­sī­gā Bal­ti­jas tau­tu Vie­no­tī­bā, lai šīs val­stis re­dza­māk spē­tu ie­slēg­ties ko­pē­jā Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bā, kur pa­rā­dī­tos Bal­ti­jas val­stu Vie­no­tī­bas Bloks.

Ne­at­tu­ra­mi ir jā­pies­ka­ras ar pil­nī­gā­ku iz­prat­ni vis­pā­rē­jam tau­tu Na­ci­onā­lis­mam, uz ku­ru ska­to­ties paš­laik klīst sa­vā­di bai­ļu rē­gi, ka it kā, ie­slē­dzo­ties ko­pē­jā tau­tu un val­stu Sa­vie­nī­bā, bū­tu jā­zau­dē na­ci­onā­lisms un šo tau­tu cē­lie ti­ku­mi, kas lat­vie­šu tau­tai ir pa­tie­šām vis­spo­žā­kie un ti­ku­mis­ki skais­tā­kie.

Es dzī­vo­ju Fran­ci­jā, un tie­ši pē­dē­jā lai­kā šai val­stī tiek cel­ti go­dā tās ma­zā­kie na­ci­onā­lie no­va­di, ku­ri skais­ti iz­ska­tās ar ag­rā­kām mū­zi­kām, dzies­mām un tau­tis­kām de­jām, ka sāk pat ap­slā­pēt mo­der­nis­ma ju­cek­lī­gos kaln­ga­lus.

Fran­ci­jā, Spā­ni­jā un arī ci­tur ar­vien vai­rāk pa­rā­dās se­nais na­ci­onā­lais gars un spo­žums, kas ne­vis tiek slā­pēts, kā to cen­šas da­ži sa­cīt, bet, glu­ži pre­tē­ji, tiek kul­ti­vēts un at­jau­nots.

Lat­vie­šu tau­ta uz to var būt lep­na, jo tai ša­jos vir­zie­nos ir vis­pil­nī­gā­kās iz­teik­ša­nās for­mas.

Tie­ši nā­kot­nē ar­vien vai­rāk pa­lie­li­nā­sies ak­ti­vi­tā­tes, kas dos priekš­ro­ku at­se­viš­ķiem na­ci­onā­liem tau­tis­kiem ti­ku­miem un ie­ra­šām, lai bez ap­spies­tī­bas šie vir­zie­ni pa­pla­ši­nā­tos un vien­lai­kus stip­ri­nā­tos ko­pē­jais tau­tu un val­stu Vie­no­tī­bas spēks.

Šīs ten­den­ces jau spil­gti pa­rā­dās sav­star­pē­jās tau­tis­kās sa­nāk­smēs, kur vai­ro­jas sa­ti­cī­ba, drau­dzī­ba un aiz­mir­stī­bā aiziet bi­ju­šie ka­ri un ne­sa­ti­cī­ba.

Tā to ta­gad vi­sur re­dzam un līdz­te­kus re­dzam arī, ka ar­vien spil­gtāk jau­nat­nē uz­plaukst ak­ti­vi­tā­tes, tai or­ga­ni­zē­jo­ties sa­bied­ris­ki lo­ģis­kās vie­nī­bās, lai stip­ri­nā­tu tau­tas mo­rā­las kva­li­tā­tes.

To pa­šu re­dzam vi­sur ci­tās zem­ēs ār­pus Lat­vi­jas ro­be­žām. Šie po­zi­tī­vie spē­ki cel­sies ar­vien re­dza­māk, tā­pēc ne­pa­do­si­mies pe­si­mis­tis­kai hip­no­zei. Skaid­rai lo­ģi­kai un Tais­nī­bas prin­ci­piem nā­kot­nē būs lie­li pa­nā­ku­mi, kas pil­nī­gāk pa­rā­dī­sies, ska­to­ties uz ta­gad­nes ne­lo­ģis­kām mur­gu hip­no­zēm, no ku­ras jau­nat­ne ir jā­at­brī­vo...

J. Dai­zis, Fran­ci­jā