- Piecus gadus man bija jāpelna nauda iztikai kā palīgstrādniekam, pēc tam kā pieticīgam māksliniekam; nopelnītās naudas nepietika pat tam, lai katru dienu apmierinātu izsalkumu – tā savā laikā stāstīja Ādolfs Hitlers. Tagad viņa gleznu cena sasniedz vairākus tūkstošus sterliņu mārciņu un tiek izstādītas izsolēs. Kārtējā fīrera darbu izsole būs šī gada martā.

1906. gadā Hitlers pirmo reizi devās uz Vīni, kura atstāja lielu iespaidu uz viņu. Kad viņam palika 18 gadi un viņš saņēma savu daļu no tēva atstātā mantojuma, Hitlers atgriezās Vīnē uz patstāvīgu dzīvi. Viņa mērķis bija iestāties mākslas akadēmijā. Bieza mape ar zīmējumiem, kurus viņš bija atvedis no Lincas, viņam šķita kā panākumu ķīla. Tomēr viņu gaidīja rūgta vilšanās. Viņa vērtējums eksāmenos bija nepietiekams, bet, otrreiz stājoties akadēmijā, viņu nepielaida pie eksāmenu kārtošanas. Lai gan akadēmijas rektors viņam ieteica iestāties arhitektūras skolā, kur talantīgākajiem nevajadzēja vidusskolas atestātu, viņš pat nemēģināja tur mācīties.

Nākamais fīrers lēni, bet neizbēgami slīdēja nabadzībā: naudas palika arvien mazāk, mēbelētās istabas, kurās viņš dzīvoja, palika arvien nožēlojamākas. "Manā cīņā" viņš tās sauc par alām, bet vēlāk arī alām naudas nepietika. Beigu beigās, Hitlers pārvācās uz parka soliņiem un gulēja zem tiltiem. 1909. gada rudeni viņš sagaidīja nakts patversmē Vīnes priekšpilsētā Maidlingā. Gada beigās viņš jau dzīvoja vīriešu nabagmājā pie Donavas. Tur viņš nodzīvoja līdz 1913. gadam, strādādams gadījuma darbus – tīrija ielas, dauzīja putekļus no paklājiem, nesa bagāžu Austrumu stacijā.

Šajā laikā Hitlers zīmēja mazas glezniņas ar populārākajām Vīnes ainavām – Sv.Stefana baznīcu, operu, Šenbruē pili. Visos darbos bija akurāti un smalki attēloti visi arhitektūras rotājumi, izcilnīši un grumbiņas. Tas bija liels un pacietīgs darbs, taču, lai izdzīvotu, tādus vajadzēja desmitiem.

Savus darbus viņš pārdeva krāmu tirgotājiem, rāmju tirgotājiem (rāmi, lai pārdotu, vajadzēja ar kaut ko aizpildīt) un mēbeļniekiem. Bieži vien viņš zīmēja veikaliem reklāmas plakātus. Slavenākie plakāti ir "Pretsviedru līdzeklis "Teddy"", "Pērciet sveces!", kur attēlots svētais Nikolajs ar svecēm rokās, un plakāts ar ziepju kaudzi uz svētā Stefana baznīcas fona. Daži no šiem lētajiem attēliem ir saglabajušies un tagad tiek reprodukcēti daudzos monogrāfiskos darbos par Hitleru.

Tieši 1914.–1918.gados tika radīti akvareļi, kurus martā izsolīs kompānija "Jefferys". Divdesmit viens darbs tika radīts, kad Hitlers dienēja vācu armijā Pirmā Pasaules kara laikā. Apmēram 70 gadus šie darbi bija gulējuši čemodānā kādas mājas bēniņos Beļģijā, netālu no Hitlera dienēšanas vietas. Sākuma cena mazākajām skicēm ir no 2 tūkstošiem sterliņu mārciņu. Pēc "Sunday Telegraph" aprēķiniem visas kolekcijas vērtība varētu sasniegt 100 tūkstošus. Pagājušās izsoles dārgākais Hitlera akvareļu darbs tika pārdota par 5200 sterliņu mārciņu.

Dažu attēlu reprodukcijas: