1931. gadā O. Vīcups izdeva grāmatu ar nosaukumu «Melnā grāmata» (Kas un kā izcīnīja Latvijas neatkarību 1918.-1920.g). Tajā viņš apkopoja un darīja zināmu to cilvēku vārdus un uzvārdus, kas bija darbojušies pret Latvijas brīvību un pret latviešu tautu, bet par spīti viņu darbībai tomēr tapušajā brīvajā valstī ieņēma augstus amatus un palika nesodīti. Grāmatas ievadā viņš raksta: «...bet kas tad ir tie, kas garīgi neattīstītam, tukšam valsts likteņa vadītājam teic glaimus - komplimentus, dzied slavas dziesmas? Tie ir karjeristi - cilvēki, kam nav nekā svēta, kas nepazīst pienākuma apziņas, kas noliedz savu sirmo tēvu un māti, nerunājot par miesīgu brāli un māsu, kam tauta, valsts ir tukša skaņa. Viņu elks ir zelts. Šim elkam neviens upuris nav par lielu, un lai viņu padarītu sev labvēlīgu, tiek upurēts bez sāpēm, bez nožēlas itin viss, pat miesīgs tēvs un māte, jā, visa tauta.

Viņi mīl runāt skaļā balsī par saviem «varoņu» darbiem, mīl rīkot dažādas jubilejas, kuŗās viens otru slavē. Tie labprāt padara sevi «nemirstīgu», fotografējoties dažādās pozās un rūpējas par viņu iespiešanu laikrakstos, kuŗi tad tiek krāti un uzglabāti ar apbrīnojamu pacietību un rādīti visiem, gandrīz vai katram gaŗāmgājējam. Pēc trīs pieci gadiem, kad tiek svētīta atkal «darba» jubileja, tad uzsilda iepriekšējās jubilejas «sumināšanas» rakstus, fotogrāfijas un ievāc vērtīgas jubilejas balvas no maziem gariem.

Kad pie apvāršņa sāk parādīties tumši negaisa mākoņi, no kuŗiem šad un tad izšaujas uguns svītras, sāk sprēgāt uguns dzirksteles, tad nenozīmīgās, skaļās frazes top vēl skaļākas. Kad tumšais negaiss sāk kļūt draudošāks, sāk uzbrukt dzimtās zemes gaismas nesējiem, siltajiem saules stariem, tiecas iznīcināt pašu gaismas, siltuma un dzīvības avotu, kad atskan pirmie briesmu signāli, kas aicina pulcēties un doties cīņā, tad mutes bajāri pazūd kā uz burvja mājienu. Kā āpši viņi paslēpjas savās alās, no kuŗām pabāzuši bailīgos degunus ošņā gaisu un vēro cīņas gaitu, - zīlē... kas uzvarēs? Tiklīdz cīņa tuvojas beigām, kad redzams, kuŗā pusē būs uzvara, tad šie «bajāri» pirmie dodas pretim uzvarētājam, apsveic viņu zemu klanīdamies, izteic savu izbrīnu viņa aukstasinībai un nosvērtībai cīņās...

Jā, un tā šie mutes bajāri nonāk uzvarētāju tuvumā un sāk meklēt savu elku zeltu. Ik dienas manu acu priekšā slīd daudz tādu personu, kas 1918. gada rudenī ne tikai atklāti ņirgājās par Latvijas neatkarības aktīviem cīnītājiem, bet, aicināti nākt pulcēties zem sarkanbaltsarkanā karoga, atbildēja ar klusēšanu, jeb vienkārši pateica: «Es neesmu traks, lai ziedotu savus spēkus un enerģiju zemei, kuŗa pieckapeiku platumā.» - Daudzi no šīsdienas varoņiem pat iestājās svešās, Latvijai naidīgas varas rindas vadītājos, kuŗi centās iznīcināt ne tikai visu latvisko, bet, sēdot pie bagātīgi klāta galda un dzeŗot salaupītu šampanieti, mierīgi, ar vienaldzīgu izteiksmi cietsirdīgām sejām noskatījās, kā tika spīdzināti latvju dēli, sirmie tēvi un vecās mātes. Šī spīdzināšana bija nežēlīga un gandrīz ne ar ko neatšķīrās no briesmīgās viduslaiku inkvizīcijas. Sirds mums šausmās nodreb, lasot vēstures lapās, kā viduslaikos tika spīdzināti cilvēki. Mēs uztraucamies, domājot par šo seno cilvēku nežēlību. Bet ar ko mēs daudz atšķiŗamies no viņiem? Vai nesenā pagātne ar savām spīdzināšanām nevar nostāties blakus viduslaikiem? Par ko tika tik daudzi spīdzināti? Par ko? - Vai viņu pārkāpums nepastāvēja vienīgi tēvijas mīlestībā? Ko spēja noziegties vecie tēvi un sirmās mātes, kuŗas, no darba un grūtās dzīves jūga sagrauztas, salīkušām mugurām klusi pārcieta savu mocīšanu. Vai viņu noziegums nebija tikai tas, ka viņas bija izaudzinājušas Latvijai krietnus dēlus?»

O. Vīcupa aizsākto darbu turpina biedrība «Latvietis» un sāk «Melnās grāmatas» turpinājuma izveidi. Kāpēc mēs to darām?

Pirmkārt, lai dokumentētu noziegumus pret latviešu tautu un vāktu pierādījumus genocīdam pret latviešiem.

Otrkārt, kopš Latvijas formālās neatkarības atjaunošanas ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, lai mēs visus Latvijas polītiķus varētu izvērtēt ne tikai pēc viņu jaukajām priekšvēlēšanu runām, bet arī pēc viņu darbiem.

Treškārt, izvērtēt Latvijas un ne tikai Latvijas polītikā iesaistīto personu paveikto nevis kaut kādā abstraktā polītikas laukā vai kaut kādas abstraktas valsts vai vispārējas labklājības vārdā, bet gan tieši Latvijas un latviešu tautas labā.

Latvija ir nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts ar visaugstākajiem inflācijas un darbaspēka aizplūšanas rādītājiem, bet pašu latviešu rokās vairs ir palikusi tikai labi ja viena piektā daļā no valsts ekonomikas. Tātad mūsu iesāktais darbs vākt ziņas par šīs situācijas vaininiekiem ir pamatots.

Šis darbs ir sākts, bet tas pabeigts netiks nekad, jo aizvien kāds noziegsies pret mūsu tautu. Kad informācijas būs pietiekoši tās apkopojumu izdosim grāmatā. Un kad atkal būs pietiekami daudz jaunas informācijas izdosim nākamo. Šīs ziņas būs pieejamas, protams, arī internetā.

Aicinām sniegt mums informāciju par Jums zināmām personām šādās jomās:

Personas vārdu uzvārdu - ja gadījumā personas datus nezināt precīzi vai tie ir nepilnīgi, rakstiet ko un kā zināt, jo gan citi iztrūkstošo informāciju aizpildīs.

Partiju piederība un maiņa - kas raksturo vispārējos attiecīgā polītiķa uzskatus. Bieža dažādu partijas piederību maiņa, labākajā gadījumā liecina, ka attiecīgajam polītiķim nav savu noteiktu uzskatu un principu, bet sliktākajā gadījumā šis polītiķis varētu būt vienkāršs avantūrists, pašlabuma meklētājs, jeb ar kādiem ārvalstu speciālajiem dienestiem saistīts cilvēks, kuŗam dots uzdevums ar visiem iespējamiem līdzekļiem iekļūt valdībā.

Publiski pret latviešu tautu vai valsti vērsti izteikumi - kas raksturo attiecīgā polītiķa iekšējo, bieži vien rūpīgi slēpto patieso pārliecību un uzskatus. Valdībā sastāvoša polītiķa publiski izteikumi nebūt un nav viņa personiskā lieta, jo ļoti būtiski var ietekmēt gan sabiedrisko domu, gan izsaukt zināmu Latvijai un latviešu tautai nelabvēlīgu starptautisku rezonansi.

Pretlatviska darbība valsts dienesta vai valdības sastāvā - Šeit aprakstot spilgtākos momentus no polītiķa reālās darbības ieņemamajos amatos dodot īsu ieskatu par polītiķa patiesajiem centieniem.

Darbības rezultātā radītie zaudējumi - (noslēgtie neizdevīgie starpvalstu līgumi, zaudētās tiesas prāvas, morālu kaitējumu un materiālus zaudējumus radījuši iekšpolītiskie lēmumi, ne kompetences sekas atsevišķu jautājumu risināšanā), kas raksturo, labākajā gadījumā polītiķa nekompetenci, zināšanu trūkumu, nespēju pieņemt stratēģiski pareizus lēmumus, bet sliktākajā gadījumā apzinātu kaitniecību vai korupciju un valsts interešu pakārtošanu personiskajām interesēm.

Personiskā materiālā labklājība - šeit minami attiecīgajiem polītiķiem vai viņu ģimenes locekļiem piederoši īpašumi un citas materiālās vērtības (var izmantot ziņas no amatpersonu ienākumu deklarācijām), kuru atbilstību šajā laika periodā saņemtajai algai var izvērtēt katrs pats. Ja jūsuprāt īpašumu kopējā vērtība krietni pārsniedz polītiķa algā saņemtos ienākumus, tad izdariet secinājumus, ka attiecīgajam polītiķim ir kādi atklātībā nezināmi ienākumu avoti, vai arī viņš pārāk lielu vērību velta personīgajai uzņēmējdarbībai, nevis darbam valsts labā. Un to arī aprakstiet.

Neizpildītie solījumi -, tas gan vairāk attiecas uz partiju priekšvēlēšanu kampaņām, kā arī uz atsevišķu polītiķu solījumiem un saistībām.

Morālā stāja -, kas atspoguļo politiķa uzskatus homoseksuālisma jautājumos, cik reizes precējies, šķīries, ārlaulības bērni u.tml.

Šādi zem katra politiķa vārda un uzvārda veidojiet viņam veltītu aprakstu.

Lai izvairītos no tiesu darbiem, veidojot aprakstus par politiķiem jāizmanto tikai oficiāli, tiesā pierādāmi avoti (publikācijas presē, Saeimas sēžu stenogrammas, balsošanas rezultāti, izteikumi plašsaziņas līdzekļos u.tml.), bet konkrētus politiķus raksturojoši negātīvi izteicieni (ja tādi ir) jālieto nevis apgalvojuma, bet pieņēmuma formā.

Informāciju ko nevarat pierādīt rakstiet pieņēmumu formā (man liekas, varētu būt utt.). Ziņas īpašos gadījumos drīkst būt arī anonīmas.

Ja ir kas sakāms un tas nav minēts šai anketā, rakstiet brīvā tekstā un mēs atradīsim šai informācijai lietojumu.

Aicinām šim ierosinājumam pievienoties arī citas latviskās organizācijas.

Informāciju lūdzu sūtiet uz e-pasta adresi latvietis@parks.lv ar norādi "Melnā grāmata".