Šis, ko turat rokās, ir pēdējais laikraksta «Latvietis Latvijā» numurs. Vismaz pašreizējā izskatā. Vepris, kas ar segvārdu Sarkanacis (un acis viņam patiešām vienmēr asiņu pierietējušas!) mēdz publicēties latviešu ienaidnieku izdevumā, ko apmaksā čekista pārziņā nokļuvusī nabaga Krievija, jau, uz augšu palēkdamies, izšļācis ļaunu prieku par šo faktu. Tikai, pārfrāzējot Marku Tvenu: ziņas par mūsu nāvi ir stipri pārspīlētas.

Starp maniem paziņām daudzi sevi dēvē par nacionālistiem. Dažs pat samulsinājis mani, pajautādams, kā gan varētu mūs atbalstīt, bet, kad atbildu, ka iesākumā pietiktu. ja katru nedēļu nopirktu laikrakstu, izlasītu pats un iedotu vēl citiem, kļūst domīgs un, parēķinājis pie sevis, atbild: viens lats mēnesī, nē, to viņš nevarot atļauties... Un tad man jādomā, cik vērts ir tāds nacionālisms, ja tam nespēj atdot pat latu... Valmieras pusē dzīvo man pazīstama ģimene, kam dažkārt aizsūtīju, ieliktu aploksnē, laikrakstu. Priecīgi. Lai sūtot biežāk! Saku, abonējiet, ja jau gribas lasīt! Cik maksājot. Kad uzzina maksu: labāk pasūtīšot lata romānus...

Neizdzēšami atmiņā iespiedies piedzīvotais Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā mītiņā Doma laukumā. Piestāju parunāties ar ļaužu pulciņu, pajautāju, vai zinot tādu «Latvieti Latvijā». Zinot gan. Vai bieži lasāt? Jūs jau nedodat par brīvu... Nesaprot nabaga zombētais latvietis, ka par brīvu var dot tikai tie, kas zog vai kam zagļi maksā!

Kopš vasaras vidus gatava vārdnīca «Kāds tu esi?», kas labi noderētu, manuprāt, ne tikai skolēniem. Aicinājumam ziedot tipogrāfijas izdevumiem atsaukušies pieci cilvēki, ziedojumu kopsumma 105 lati. Biedrība «Latvietis» aizsūtīja visiem Saeimas deputātiem, kas deklarē sevi par kaisliem nacionālo interešu aizstāvjiem, pie viena arī tiem, kas tēlo briesmīgu uztraukumu, ka krievu skolās reformas dēļ kritīšoties izglītības līmenis. Neviens, atkārtoju – neviens – nav ziedojis pat ne latu. Neviens nav arī atbildējis, izņemot Induli Emsi, kas apgalvo, ka viņam neesot tādu finansiālu iespēju, lai atļautos ziedot. Deputāta kungam varu paskaidrot: ja valstī izglītības joma būtu sakārtota un mācību līdzekļu izdošana nebūtu pārvērsta par iespēju atsevišķiem ķīļblokiem grābt miljonus, skolotāji pieietu pie plaukta un paņemtu vajadzīgo sējumu, nevis svīstu, paši gatavojot trūkstošo.

Nupat plašas saziņas līdzekļi sākuši skandināt: mediķu un skolotāju algas no janvāra palielināsies par astronomiskām summām! Kāds dāsnums: reāli skolotājam maciņā iebirs ~12 latu, nesedzot pat ne sabiedriskā transporta izdevumus, un viņa algas likme par slodzi būs par pārdesmit latiem lielāka nekā cilvēkam, kuŗa izglītība ļauj vien slimnīcā grīdas mazgāt. Manuprāt, valdība skolotāju vairāk pazemot nemaz nevar. (Ar to es negribu teikt, ka sanitāram maksā par daudz.)

Gadu pirms vēlēšanām vienīgie latviešu nacionālo interešu oficiālie aizstāvji (TB/LNNK) attapušies, ka naturalizācija jāapturot, citādi... Simttūkstoš jauno pilsoņu oktobrī jau ies pie vēlēšanu urnām. Vai kungi nav desmit gadus par ilgu gulējuši? Tēvzemei un brīvībai... Tēvzemei?! Brīvībai?! Sev! Savai ērtībai!

Visus šos gadus latvietī pulsē traģiska sāpe, šie aizstāvji taču to labi zina un ikreiz pirms vēlēšanām ar kāju uzmin sāpošajai vietai un ķērc: re, kā tev sāp! Latvieti, nepadodies! Iebalso mūs Saeimā! Un latvietis atkal notic... Jo sāp taču. Bet pēc tam Dobelis Saeimas ēdnīcā draudzīgi tērzē ar Plīneru. (Starp kvēli nacionālajām runām, ko raida radio.) Bet naturalizācijas veltnis blietē latviešus aizvien mazākā pilsoņu pikucī. Latviešus mierina, ka jaunie pilsoņi taču sola būt lojāli Latvijas valstij. Cik vērta viņu lojalitāte, uzskatāmi demonstrē Jeļena Rubļevska, kas, sarūgtināta par trīs tūkstošu latu prēmiju, apsverot iespēju pieņemt Krievijas pavalstniecību. Tāda nu ir tā lojalitāte! Petropavlovskim nez kāpēc neļāva pierādīt vēl lielāku lojalitāti. Un starp tiem simttūkstoš jauno pilsoņu tādu lojālo – a-ū-ū! – cik daudz! Un šis saldēdiens latviešiem sarūpēts ar TB/LNNK ciešu jo ciešu līdzdalību. Tostarp gudrā, es gan drīzāk lietotu apzīmētāju slīpētā, prezidente Krievijas presē jau apgalvo, ka Latvijai neesot teritoriālu pretenziju un ka nākamgad robežlīgumu varētu parakstīt. Acīmredzot pīķa dāma savu melno darbu jūtas padarījusi, jo 9. Saeimas vēlēšanas noliks visu savā vietā: okupācijas varai vairs nenāksies tēlot «pozīciju» un «opozīciju», nenāksies vairs liekuļot diskusijās, melīgi apgalvojot, ka valsts, respektīvi, latviešu, valodas, pozīcijas ir stipras, jo 9. Saeima nobalsos par valodu vienlīdzību. Un dzīvošana ilūzijās par neatkarīgu valsti beigsies.

Man dažs pārmetīs, ka krītu apkaklē savējiem, kāpēc nepurinu Kabanova kompāniju. Atklāts ienaidnieks ir mazāk bīstams par nacionālu runu teicējiem, bet kangara darbu veicējiem.