Padomju okupācijas gados, kad komūnistu ideologi centās latviešu valodu visādi tuvināt krievu valodai, laikrakstos, radio, televīzijā un arī ļaužu runā arvien vairāk bija manāms, ka latviešu valodas vārdus sāka lietot krievu valodas atdarināšanai, nedomājot, ka latviešu valodā vārdam ir pavisam cita nozīme.

Viens šāds vārds ir aprunāt, kas pareizā latviešu valodā nozīmē «runāt par kādu cilvēku ko sliktu, tam klāt neesot». Bet atdarinot krievu valodas vārdu обговорить, kas nozīmē «apspriest», arī latviešu valodā sāka vārdu aprunāt lietot ar nozīmi «apspriest». Pareizas latviešu valodas runātājiem tas izraisa neizpratni. Diemžēl no šās nejēdzības joprojām netiekam vaļā.

Pat augstas valsts amatpersonas runā šādi.

– Mēs atbalstām vienu projektu par lauku financēšanu, kas Saeimā nebija aprunāts.

– Ministrs mūs aicināja aprunāt pensiju jautājumu.

– Mums šis priekšlikums jāaprunā, jo jautājums steidzami jārisina.

Gandrīz vai jāsāk domāt, ka amatpersonas, kas runā šādā valodā, nedarbojas Latvijas valsts labā, bet ar savu kroplo valodu pieder pie kādas citas valsts piektās kolonnas Latvijā. Lai šādas aizdomas nerastos, minētie teikumi būtu jārunā nevainojamā latviešu valodā.

– Mēs atbalstām projektu par lauku financēšanu, kas Saeimā nebija apspriests (nevis aprunāts).

– Ministrs mūs aicināja apspriest (nevis aprunāt) pensiju jautājumu.

– Mums šis priekšlikums jāap­spriež (nevis jāaprunā), jo jautājums steidzami jārisina.

Ja ar šādām kļūdām runā augstas valsts amatpersonas, nav ko brīnīties, ka žurnālisti sākuši viņu kļūdas atdarināt.

– Filma daudz aprunāta. – Laukuma centrā ir Sandis Ozoliņš, ko nupat aprunājām.

– Tādai maz aprunātai nozarei kā kūdras ražošana lietains gads ir ļoti neizdevīgs.

Pareizā latviešu valodā šie teikumi varētu būt šādi.

– Par filmu bijis daudz pārrunu.

– Laukuma centrā ir Sandis Ozoliņš, par ko nupat runājām.

– Tādai maz aplūkotai nozarei kā kūdras ražošana lietains gads ir ļoti neizdevīgs.