– Gan Saeimā, gan valdības namā jātiek skaidrībā, vai latvju diplomātiem jāievēro princips – mēs neesam tik bagāti, lai pirktu lētu mantu.

– Latvijas Basketbola savienības prezidents, kas ir arī Rīgas Modeļu nama direktors, ar basketbola meitenēm laikam grib pasaulei demonstrēt ne vien latvju basketbolu, bet arī Rīgas modes.

Šais teikumos ir vārdu savienojumi latvju diplomāti, latvju basketbols. Par to grāmatiņā «Dažādas valodas kļūdas» rakstījis Jānis Endzelīns:

«Ikdienas valodā mēdzam runāt par «latviešiem» un ne «latvjiem». Un sakarā ar to «latvis» ir augstā stila vārds, bet «latvietis» pieder ikdienas runai; tā ka var būt, piemēram, tikai kāda «latviešu» (bet ne «latvju») gramatika.»

Gluži tāpat arī tagad var būt latviešu diplomāti, latviešu basketbols, nevis latvju diplomāti, latvju basketbols.

Turpretim augstā jeb cēla stilā vēlams lietot vārdu latvis. Padomju okupācijas gados šis vārds bija pelts – toreiz komūnisti centās nīcināt jebkādu latviešu lepnumu par sevi un sludināja tā saukto internacionālismu. Bet tagad lepnums par savu valsti, par savu tautu un savu valodu mums ir vajadzīgs gluži tāpat kā Latvijas brīvvalsts laikā līdz 1940. gadam. Toreiz dzejolī «Burtnieka vēstījums» Leonīds Breikšs par mūsu senatni rakstījis šādas rindas:

«Dievi grib, lai latvju slava pāri visām tautām dim,

Kaut arī tagad melna tumsa līst no tavām debesīm.»

Šādā augstā stilā vārdu savienojums latvju slava ir savā vietā.

Pareizi ir arī šādi teikumi.

– Vimbas gleznā «Saules kauja» jau vijas sarkanbaltsarkanais karogs, kuŗa vēdu apšalkti, nacionāla starojuma apgaismoti, senie latvju cīnītāji traucas pret tumšo ienaidnieku padebesi, būdami droši, ka uzvarēs.

– 1991. gada janvāris paliek atmiņā ar latvju tautas apgaroto manifestāciju Rīgā, Daugavmalā.

– Kā skaidrā naktī debesu bezgalībā vārdos neizsakāmi mūs iespaido zvaigznes, tā novembŗa mazsaules dienās mūsu dažkārt neapjaustos labos spēkus modina latvju sarkanbaltsarkanais karogs.