Ne mazums runāts par vajadzības izteiksmi, kur bieži manāms akuzātīvs vajadzīgā nōminātīva vietā.

Tālāk teikumi kopā ar labojumiem.

– Daži domā, ka tauta (nevis tautu) tāpat kā āboli (nevis ābolus) jāglabā tumšā un vēsā vietā.

– Autosacensībās skatītāji (nevis skatītājus) jānorobežo ar drošu barjēru.

– Ministrs uzskata, ka valdes locekļi (nevis locekļus) jāizvēlas atklātā konkursā.

– Stāvoklis (nevis stāvokli) Albānijā jānormālizē līdz jūnijam, lai varētu sarīkot vēlēšanas.

– Likumprojektā paredzēts, ka bēgļiem pašiem būs jāgādā sev uzturs (nevis uzturu).

– Tuvojas jaunas vēlēšanas, un partijām ar savām programmām jāiepazīstina vēlētāji (nevis vēlētājus).

Arī vietniekvārdi parasti jālieto nōminātīvā.

– Padomnieki iesnieguši to jautājumu sarakstu, kuŗi (nevis kuŗus) jāiekļauj valdības deklarācijā.

– Jāapmeklē vecāki un jāatrod tie (nevis tos), kas neiet skolā.

– Veido noteikumus, par izglītību, kas (nevis ko) bērniem jāiegūst par veselības kopšanu.

Blakus vajadzības izteiksmei nōminātīvs bieži ir izdevīgāks par akuzātīvu, jo atšķiŗas vīriešu un sieviešu dzimtē gan lietvārdiem, gan vietniekvārdiem, piemēram, skatītājs, darītājs, kuŗš, tas – vīriešu dzimte, bet skatītāja, darītāja, kuŗa, tā – sieviešu dzimte. Turpretim akuzātīvs abās dzimtās ir vienāds: skatītāju, darītāju, kuŗu, to. Turklāt nōminātīvs pievērš uzmanību vajadzības izteiksmei. Tātad teiksim: jācienī skatītājs (vai skatītāja, nevis skatītāju); jāmeklē darītājs (vai darītāja, nevis darītāju); veido jautājumu sarakstu, kuŗi (nevis kuŗus) jāapspriež; vajadzīgi jauni modeļi un jāmeklē tie (nevis tos), ko pircēji pieprasa.

Pēdējos gados radušās vēl citas kļūdas teikumos ar vajadzības izteiksmi. Pareizā latviešu valodā teikumos ar vajadzības izteiksmi darītāju nosauc datīvā, bet tagad citu valodu ietekmē arvien biežāk manāms nōminātīvs.

– Polītiķi sola, ka viņi jādomā par vēlētāju interesēm.

– Dzirdamas prasības, ka valsts vairāk jārūpējas par pensionāriem.

Labosim.

– Polītiķi sola, ka viņiem jādomā par vēlētāju interesēm.

– Dzirdamas prasības, ka valstij vairāk jārūpējas par pensionāriem.

Vairāki dziesmu tekstu un mūzikas autori kā sazvērējušies laiž pasaulē dziesmas, kur pēc krievu, angļu un vācu valodas parauga aplam lietots nōminātīvs: – Tas tā ir jānotiek. Turklāt mūzika sacerēta tā, ka šo aplamo rindu daudz reižu atkārto piedziedājumā. Ne pantmērs dzejā, ne melōdija neprasa nōminātīvu. Pareizi būtu jādzied: – Tam tā ir jānotiek.