– Aizliegts auglis ir gards.

– Līdz šim maz bijām dzirdējuši tīri anglisku mūziku, tas bija it kā tāds aizliegts auglis.

– Jau senlaikos mēdza teikt, ka aizliegts auglis ir salds.

– Aizliegti augļi ir saldi, un jaunatne labprāt dara neparastas lietas.

Pret šiem teikumiem nav ko iebilst. Visos ir frazeoloģisks vārdu savienojums aizliegts auglis vai aizliegti augļi, kuŗos vārds aizliegts, aizliegti lietots ar nenoteiktu galotni. Bet minētie teikumi lasāmi vairākus gadu desmitus senos izdevumos.

Tagad latviešu valodu pārņēmusi noteikto galotņu sērga. Daudzu runātāju un rakstītāju apziņā latviešu valodas noteiktās galotnes ir pielīdzinātas krievu valodas pilnajām galotnēm, lai gan to lietošana abās valodās ir pavisam citāda. Krievu valodā apzīmētāji ir tikai ar pilno galotni, un diemžēl arī latvieši sākuši apzīmētājus lietot gandrīz tikai ar noteikto galotni. Vārdu savienojumu aizliegts auglis vietā tagad bez vajadzības dzirdams aizliegtais auglis. Tomēr arī šai vārdu savienojumā ieteicams lietot nenoteikto galotni, kur tā vajadzīga atbilstoši galotņu lietošanas noteikumiem.

Ļoti daudz noteikto galotņu bez vajadzības manāmas nenoteikto vietā arī citos gadījumos. Tālāk teikumi kopā ar labojumiem.

– Šodien ir pirmais laika tips, tāpēc tas ir īpaši labvēlīgs (nevis – ir īpaši labvēlīgais).

– Par labu paraugu (nevis – par labo paraugu) Gēteborgas laikraksts minējis Zviedrijas karali, kas smēķē tikai privātos apstākļos.

– Vienotas Baltijas ekonomiskās telpas izveidošana ir nepieciešams noteikums (nevis – ir nepieciešamais noteikums) Latvijas darbībai Eiropas Savienībā.

– Sākumā rodas hipotezes, un vēlāk pētnieki zinātniskās diskusijās (nevis – zinātniskajās diskusijās) noskaidro to patiesību.

– Valsts pasludināšanas dienā Domā notika svinīgs dievkalpojums (nevis – svinīgais dievkalpojums).

Arī skaņdarbu nosaukumi jāraksta pareizi. Marģeram Zariņam ir vokāls cikls (nevis – vokālais cikls) «Sudrabota gaisma» (nevis – «Sudrabotā gaisma»).

– Otorīno Respīgi komponējis «Senas dejas un ārijas» (nevis – «Senās dejas un ārijas»).

– Edvardam Grīgam ir divas Elēģiskas melodijas (nevis – Elēģiskās melodijas).