Latviešu kultūras darbinieki daudzkārt pauduši domas, kādu viņi vēlētos dzirdēt latviešu valodu. Arī mūsu literātūras klasiķis Kārlis Skalbe atstājis savus vēlējumos par valodas tīrību.

«Ejot pa ielu, es redzēju divus jaunekļus. Viņi man izlikās tik pievilcīgi un cēli, ka es labu gabalu soļoju viņiem līdzi... Jaunība, kas gāja tur, manā priekšā, man likās kā skaists, vēl neuzminēts noslēpums. Es arī piešķiebu ausi un klausījos, kādu valodu runā jaunības zelta zemē. Likās, ka abi jaunekļi runā par kādu sporta sacīksti, kas vakar notikusi.

«...tas bija gan nāvīgi forši... Ļaužu bija čumā... Vakarā, kad pārnācu mājā, biju ļoti izsalcis. Kad likos pie galda, tad gan žmurīju...»

Nu, es nodomāju: jaunekļi pārejas laikā mīl runāt basā un izskatīties vīrišķīgāki, nekā viņi ir. Tie lasa indiāņu stāstus un, kā liekas, runā arī indiāņu valodā. Tas jau nav nekāds liels ļaunums. Cieš tikai latvju valoda.

Ir jaunekļi, kam mūsu valodas straume liekas pārāk tīra un rāma. Tie neatrod tanī diezgan spēcīgu vārdu. Tad nāk vārdi no ielas un ieplēšas sarunā izaicinoši un plati. Mūsu izglītotie jaunekļi labprāt dod tiem vietu. Tiem patīk šo vārdu asums, smieklīgums un arī rupjība, aiz kuŗas grib paslēpties jaunas sirds nevainīgā kautrība.

Mūsu skolās mācās latvju valodu no dainām un labāko rakstnieku darbiem. Zinu, ka to dara ar lielu mīlestību, un tā tam jābūt, jo valoda jau ir dzīvā tautas dvēsele.

Laba valoda ir vajadzīga visiem: skolotājam, advokātam, sabiedriskam darbiniekam, pat tirgotājam un katram amatniekam, jo valoda ir dzīva saite starp cilvēkiem. Bet vēl lielāka ir tās daiļuma vērtība. No valodas pazīst cilvēku. Audzēkņiem skolā vajadzētu saaugt ar labu latviešu valodu...

Kaŗa un pēckaŗa laikā mūsu sarunu valodu, sevišķi pilsētās, ir skārusi sveša un duļķaina straume.

Jaunatnei, kuŗa mīl latvju valodu, vajag to paglabāt tīru un pasargāt no svešiem un vulgāriem piemaisījumiem.

Literātūras valoda lai kļūst mūsu sarunu valoda.»

Tā raksta valodas meistars Kārlis Skalbe. Viņa domām varam visnotaļ pievienoties, un ir žēl, ka tās maz ņemam vērā. Mūsdienās par sliktu modi kļuvusi žargona slavināšana. Žargona vārdus ievieto jaunajās latviešu valodas vārdnīcās, pat nepievienojot norādi par žargonu, Kārļa Skalbes atziņas nemaz neņemot vērā. Bet žargona lietošana taču nav uzskatāma par valodas attīstīšanu.