Latviešu valodā ir vārds pazaudēt. Tas pareizi lietots, piemēram, šādā teikumā: – Didzis izskrēja krastmalā; cepuri viņš bija pazaudējis; vējš plivināja matus.

Bet latviešu valodā ir arī vārds zaudēt, kas nav jāaizstāj ar pazaudēt. Lasītāji nav apmierināti ar grāmatas «Pēdējā republika» titullapā ievietotu teikumu: – Kāpēc Padomju savienība pazaudēja kaŗu?

Rodas jautājums: kas tad šo kaŗu atrada? Pareizi jāsaka: zaudēja kaŗu.

Nepareizi vārds pazaudēt lietots arī šādā teikumā: – Pirmo reizi piecos gados Latvijas valdība uzklausījusi robežsardzes ziņojumus; tātad pieci gadi pazaudēti.

Būtu jāsaka: pieci gadi zaudēti.

Vēl daži teikumi kopā ar labojumiem.

– Taču zaudēt (nevis pazaudēt) savus speciālistus neviens uzņēmums netaisās.

– Likvidējot uzņēmumu, daudzi strādnieki zaudēja (nevis pazaudēja) darbu.

– Ja būtu konkurence, nevajadzīgi strīdi zaudētu (nevis pazaudētu) nozīmi.

Latviešu valodā ir arī vārds pazvanīt. Tas pareizi lietots šādā teikumā:

– Saimnieks pazvanīja ar zvanu, aicinādams kalpotāju.

Bet mūsu valodā ir arī vārds zvanīt, kuŗa vietā nav jālieto vārds pazvanīt.

– Svētdienās baznīcās zvana (nevis pazvana) zvani.

Vārds pazvanīt nav jālieto arī vārda piezvanīt (pa tālruni) vietā.

– Vairāki nelaimes gadījuma aculiecinieki bija pazvanījuši uz policiju.

– Dežurants pazvanīja sardzes priekšniekam.

Labosim. – Vairāki nelaimes gadījuma aculiecinieki bija piezvanījuši (vai zvanījuši, nevis pazvanījuši) uz policiju.

– Dežurants piezvanīja (vai zvanīja, nevis pazvanīja) sardzes priekšniekam.

Vārds pazvanīt, domājot zvanīšanu pa telefonu, ir krievu valodas vārda позвонить atdarinājums, no kā labāk vairīsimies.

Šāds vārdu pazaudēt, pazvanīt nepareizs lietojums ieviesās padomju okupācijas laikā, kad mums bija jāuzklausa tā saucamie «vērtīgie norādījumi», ko deva gudrinieki no Austrumiem, ne vienmēr mums labu vēlēdami. Tagad Latvijā ierodas padomdevēji arī no otras debesu puses, ierīko savus birojus, kas cenšas mums dot padomus arī valodas jautājumos. Mums ieteica valodas apmācību, lai gan latviski būtu jārunā par valodas mācībām. Par labiem šie ļaudis ieteikuši arī iepriekš minētos vārdu pazaudēt, pazvanīt krieviskos lietojumus, kā arī vēl citus – atremontēt (lai gan latviski pareizi ir remontēt vai saremontēt), uzpazīt (lai gan mūsu valodā jāsaka pazīt) un citus. Vai klausīsim šādus padomus?