Grāmatiņā «Kā latvietis runā» valodniece Dzintra Paegle aizrādīja:

«Vārds apbižot ir ņemts no krievu valodas. Vai latviešu valodā nav vārdu šā jēdziena izteikšanai? Vai vārdi pārestība, pāridarījums, aizvainojums mums sveši? Varam teikt – nodarīt kādam pāri, aizvainot, aizskart. Nelietosim krievisko обижать, runāsim latviski!»

Laikam daudzi vai nu nav lasījuši minēto grāmatiņu, vai arī domā, ka latviešu valodā arvien jālieto krievu valodas vārdi, un joprojām sastopami šādi teikumi.

– Festivālā «Liepājas dzintars» paredzētas četras balvas, no kuŗām trīs saņems uzvarētāji. Balvas būs pieklājīgas, un neviens nevarēs justies apbižots. – Ministru kabinetā lēmumus pieņem balsojot, un arī Ministru prezidentam ir tikai viena balss, bet pārējās pieder pēc Čevera domām atstumtajām un «apbižotajām» partijām.

– Es varu nešauboties teikt, ka skolotājs algas ziņā ir apbižots.

Labāk būtu vairīties no krievu valodas vārda apbižot un teikt, piemēram, šādi.

– ..Balvas būs pietiekami lielas, un neviens nevarēs justies aizskarts (nevis apbižots).

– ..pārējās balsis pieder atstumtajām (nevis «apbižotajām») partijām.

– ..skolotājiem algas ziņā ir nodarīts pāri (nevis – skolotājs algas ziņā ir apbižots).

Vēl citi teikumi un labojumi.

– Ļoti bieži mēs esam dzīves lutināti vai arī dzīves apbižoti.

Labosim.

– ..esam dzīves lutināti, vai arī dzīve mums nodarījusi pāri.

– Zemnieki sūdzas, ka viņi tiekot apbižoti, un neviens viņiem nenākot palīgā.

Labosim.

– Zemnieki sūdzas, ka viņiem nodarīta pārestība, un neviens viņiem nenākot palīgā.

– Starp daudzajiem novēlējumiem viens bija arī – lai jaunajā gadā nevienu neapbižo pasta balodis.

Labosim.

– ..lai jaunajā gadā nevienu neaizmirst pasta balodis.

– Apbižota puikas lo

Grāmatiņā «Kā latvietis runā» valodniece Dzintra Paegle aizrādīja:

«Vārds apbižot ir ņemts no krievu valodas. Vai latviešu valodā nav vārdu šā jēdziena izteikšanai? Vai vārdi pārestība, pāridarījums, aizvainojums mums sveši? Varam teikt – nodarīt kādam pāri, aizvainot, aizskart. Nelietosim krievisko обижать, runāsim latviski!»

Laikam daudzi vai nu nav lasījuši minēto grāmatiņu, vai arī domā, ka latviešu valodā arvien jālieto krievu valodas vārdi, un joprojām sastopami šādi teikumi.

– Festivālā «Liepājas dzintars» paredzētas četras balvas, no kuŗām trīs saņems uzvarētāji. Balvas būs pieklājīgas, un neviens nevarēs justies apbižots. – Ministru kabinetā lēmumus pieņem balsojot, un arī Ministru prezidentam ir tikai viena balss, bet pārējās pieder pēc Čevera domām atstumtajām un «apbižotajām» partijām.

– Es varu nešauboties teikt, ka skolotājs algas ziņā ir apbižots.

Labāk būtu vairīties no krievu valodas vārda apbižot un teikt, piemēram, šādi.

– ..Balvas būs pietiekami lielas, un neviens nevarēs justies aizskarts (nevis apbižots).

– ..pārējās balsis pieder atstumtajām (nevis «apbižotajām») partijām.

– ..skolotājiem algas ziņā ir nodarīts pāri (nevis – skolotājs algas ziņā ir apbižots).

Vēl citi teikumi un labojumi.

– Ļoti bieži mēs esam dzīves lutināti vai arī dzīves apbižoti.

Labosim.

– ..esam dzīves lutināti, vai arī dzīve mums nodarījusi pāri.

– Zemnieki sūdzas, ka viņi tiekot apbižoti, un neviens viņiem nenākot palīgā.

Labosim.

– Zemnieki sūdzas, ka viņiem nodarīta pārestība, un neviens viņiem nenākot palīgā.

– Starp daudzajiem novēlējumiem viens bija arī – lai jaunajā gadā nevienu neapbižo pasta balodis.

Labosim.

– ..lai jaunajā gadā nevienu neaizmirst pasta balodis.

– Apbižota puikas lomā televīzijas raidījumā uzstājās pats firmas prezidents.

Labosim.

– Aizvainota puikas lomā televīzijas raidījumā uzstājās pats firmas prezidents.

– Cilvēks ir apbižots un meklē palīdzību tiesā.

Labosim.

– Cilvēks ir cietis un meklē palīdzību tiesā.

– Biškopji jūtas apbižoti, jo valdība viņu darbu nav pietiekami atzinusi.

Labosim. – Biškopji jūtas atstumti, jo valdība viņu darbu nav pietiekami atzinusi.

Labosim.

– Aizvainota puikas lomā televīzijas raidījumā uzstājās pats firmas prezidents.

– Cilvēks ir apbižots un meklē palīdzību tiesā.

Labosim.

– Cilvēks ir cietis un meklē palīdzību tiesā.

– Biškopji jūtas apbižoti, jo valdība viņu darbu nav pietiekami atzinusi.

Labosim. – Biškopji jūtas atstumti, jo valdība viņu darbu nav pietiekami atzinusi.