– Es tīrīju dzīvokli un taisos atdot makulātūras vācējiem nederīgas lietas, arī tos zaļos valodas vārdnīcas sējumus.

– Kāpēc tā? Vārdnīcas taču vienmēr var būt derīgas.

– Mana kaimiņiene arī aizmeta šo vārdnīcu, un viņa ir ļoti gudra: lasa «Vakara Ziņas», kā arī «Playboy» un citus žurnālus.

– Tad nu gan esi atradis gudrinieci, no kā mācīties! Kas tad vārdnīcai vainas?

– Tur esot daudz nevajadzīgu krievu valodas atdarinājumu, kas vārdnīcā ierakstīti padomju gados, piemēram, nu ko. Minēta arī apmaksa, nevis maksa, kā latviski runājam. Es nupat iestājos dzīvnieku draugu biedrībā, bet vārdnīcā rakstīts par iestāšanos pret kaŗadarbību un tā tālāk.

– Taisnība. Vārdnīca atspoguļo rakstīšanas laika valodu, bet tāpēc jau vārdnīca nav jāmet laukā. Paši autori taču ir teikuši, ka nosaukumā «Latviešu literārās valodas vārdnīca» ar vārdu literārās jāsaprot rakstītās, nevis – «tas, kas pareizs valodā».

– Tad jau būtu labāk vārdu literārās vārdnīcas nosaukumā nemaz neminēt.

– Tā tiešām būtu bijis labāk. To redzam tagad, kad attieksme pret latviešu valodu ir mainījusies.

– Bet kā lai es zinu, kas no vārdnīcā rakstītā tagad ir derīgs un kas nav?

– Tiem, kas par šo vārdnīcu runā, allaž būtu jānorāda, kas vārdnīcā ir labs un kas nav. Vārdnīcas pēdējos sējumos jau pie nederīgiem vārdiem ir norāde – nevēlams. Arī par nevēlamām nozīmēm ir šādas norādes.

– Tad taču būtu vajadzējis norādi «nevēlams» rakstīt visur, kur tā vajadzīga!

– Padomju okupācijas gados tas nebija iespējams. Kā raksta K. Karulis, vārdnīca ir rakstīta pēc Maskavas norādījumiem, ko nedrīkstēja neievērot. Tāpēc bez norādes «nevēlams» palikuši tādi krievu valodas atdarinājumi kā atstāt aiz sevis, noraut plānu, krāsains dzejoļu krājums, izmērs ar nozīmi «(apģērba) lielums» un vēl ļoti daudzi citi, pavisam apmēram desmit tūkstošu. Ikviena lietpratēja pienākums tagad ir norādīt uz šādiem gadījumiem gan latviešu valodas kopšanas labad, gan lai vārdnīcas lietotāji nesāktu domāt tā kā tu, ka tur nekas nav derīgs.

– Kāpēc tad šie lietpratēji necenšas uz šīm kļūdām norādīt?

– Viņi cenšas. Bet daudzviet joprojām darbojas redaktori un dažādi priekšnieki ar padomju laika domāšanu. Viņi visus aizrādījumus par vārdnīcas trūkumiem met laukā. Šādi redaktori ir radio, dažādās redakcijās un citur.

– Vai tiešām? Tad jau viņi bojā valodu un, it kā aizstāvēdami vārdnīcu par katru cenu, patiesībā grauj tās prestižu.

– Diemžēl tā notiek. Vislabāk būtu, ja paši vārdnīcas autori uzrakstītu vārdnīcas labojumus, kur būtu norādīti visi nevēlamie gadījumi. Tad neskaidrības mazinātos. Vēl labāk būtu sākt rakstīt pavisam jaunu latviešu valodas daudzsējumu vārdnīcu, kas atbilstu latviešu valodas izkopšanai un saglabāšanai pašreizējos apstākļos.