Latviešu valodā nesaskaņotais apzīmētājs ģenitīvā ir apzīmējamā vārda priekšā (valsts novadi), nevis aiz tā (novadi valsts). Bet krievu, angļu, vācu valodā šāds apzīmētājs ir aiz apzīmējamā vārda. Šo valodu, īpaši krievu valodas ietekmē arī latviešu valodā bieži dzirdami nepareizi teikumi.

– Kopš 1. jūlija 2001. gada vairs nepiemēro likumu par dubultu aplikšanu ar nodokļiem.

– Es domāju, ka jauniešus var uzskatīt par patriotiem savas valsts.

– Krievija nevar novērst Latvijas uzņemšanu NATO, tomēr cenšas vismaz bremzēt attīstību šā procesa.

– Medību sezona beidzas martā nākamā gada.

– Darba aizsardzības likums tiek izstrādāts sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas.

Visos minētajos teikumos ir ļoti rupjas vārdu kārtas kļūdas. Tās nav radušās pārteikšanās dēļ, bet gan ir citu valodu aplami atdarinājumi. Novietosim nesaskaņotos apzīmētājus apzīmējamā vārda priekšā.

– Kopš 2001. gada 1. jūlija vairs nepiemēro likumu par dubultu aplikšanu ar nodokļiem.

– Es domāju, ka jauniešus var uzskatīt par savas valsts patriotiem.

– Krievija nevar novērst Latvijas uzņemšanu NATO, tomēr cenšas vismaz bremzēt šā procesa attīstību.

– Medību sezona beidzas nākamā gada martā.

– Darba aizsardzības likums tiek izstrādāts sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Vēl citi teikumi kopā ar labojumiem.

– Būtu svarīgi atcerēties folkloras festivālu sagatavošanas vēsturi (nevis – sagatavošanas vēsturi folkloras festivālu).

– Mūsu šāsdienas ciemiņš (nevis – ciemiņš šāsdienas) ir Pakalna kungs.

– Mums jādomā par to cilvēku atveseļošanu (nevis – atveseļošanu to cilvēku), kuŗi sākuši lietot narkotiskas vielas.

– Latvijas Tautas universitātei šogad būtu 80 gadu, un mēs gribam būt šās idejas aizstāvji (nevis – aizstāvji šās idejas).

– Atklātā izstāde ir kā maza Japānas saliņa Latvijā (nevis – saliņa Japānas Latvijā).

– Modē ir pagājušā gadsimta divdesmitie un trīsdesmitie gadi (nevis – divdesmitie un trīsdesmitie gadi pagājušā gadsimta).

Aplami uzraksti pēc padomju okupācijas gadu parauga joprojām lasāmi uz daudzu preču iesaiņojuma.

– Sviests lauku.

– Salāti kalmāru,

– Cukurs niedru.

Latviski sakām gluži otrādi.

– Lauku sviests.

– Kalmāru salāti.

– Niedru cukurs. Tā būtu bijis jāraksta uz iesaiņojuma šīm un daudzām citām precēm

Baznīcās, radioraidījumos un citur mācītāju valoda palaikam ir bijusi pareiza. Diemžēl arī mācītāji sākuši atdarināt citas valodas. Pat lūgšanā dzirdam: – Tēvs mūsu debesīs. Tā ir rakstīts 16. gadsimta tekstos, kad latviešu valoda bija maz izkopta un tulkotāji nezināja latviešu valodas gramatiku. Runāt šādi 21. gadsimtā ir anachroniski. Arī lūgšanā jābūt pareizai latviešu valodai: – Mūsu tēvs debesīs.