Sarunvalodā ļoti bieži sākusi parādīties kļūda – kad lietošana ka vietā. Daži piemēri.

– Dažs ar savu uzstāšanos grib rādīt, kad viņš būtu pats gudrākais.

– Mēs gribētu, kad katrs deputāts apzinīgi veiktu pienākumus.

– Bez šaubām var teikt, kad ekskursiju vadītājam jāprot arī angļu valoda.

– Par to, kad jānovērš deficīts budžetā, nav nekādu šaubu.

Visos šais teikumos kad vietā pareizi jābūt ka.

Vārdus kad un ka latviešu valodā lieto atšķirīgos gadījumos. Vārdam kad vienmēr ir kāds sakars ar laiku, retumis arī kāda cita nozīmes nokrāsa, lai gan dažādu nianšu ir daudz. Vārdam kad atbilst otrs vārds, kas arī norāda kādu nenoteiktu laiku, vārds tad. Dažkārt teikumā ir gan kad, gan tad.

Vārdam ka nav laika nozīmes, tas norāda tikai uz kādu attieksmi. Kļūdas nepareizā kad lietošanā palaikam gadās tikai tādos gadījumos, kad ir palīgteikums, kas būtu jāsāk ar ka un nekādu laika nozīmes nianšu nav. Tālāk teikumi ar nepareizu kad un blakus labojumi.

– Nav šaubu, kad jāmāca gidi (pareizi – ka jāmāca gidi) tūristu pavadīšanai vecpilsētā.

– Es gribētu, kad mani palīgi būtu gudri un aktīvi (pareizi – ka mani palīgi būtu gudri un aktīvi).

– Tomēr nevaram vēl teikt, kad visās skolās ritētu normāls darbs (pareizi – ka visās skolās ritētu normāls darbs).

– Protams, kad ar lēmumiem vien dabu nenosargāsim (pareizi – ka ar lēmumiem vien dabu nenosargāsim).

Diemžēl nepareizs kad vajadzīgā ka vietā bieži vien dzirdams arī augstu amatpersonu valodā; tagadējos apstākļos šādas kļūdas izmanto viņu polītiskie oponenti, rakstot, piemēram, šādi: «Traģikōmiskais bija tas, ka cienījamais orātors, kuŗš līdzīgi savam valdības biedram saikļa ka vietā nenogurstoši lietoja kad, tā arī nesaprata, ka neapzinīgie elementi smējās par viņu.» Lai nenokļūtu smieklīgā stāvoklī, ieteicams ikvienam, arī augstām amatpersonām nelietot ka vietā nepareizu kad.