Krievu valodu joprojām dzirdam visapkārt. Tāpēc nav ko brīnīties, ka atkal parādās tādi krievu valodas atdarinājumi, no kuŗiem it kā bijām atbrīvojušies. Tāds ir arī vārds rentēties.

– Daži mūsu valstsvīri saka, ka Latvijas lauki ar mazām saimniecībām esot kā brīvības mūzejs un nerentējoties.

– Vai jūsu firmas darbība rentējas?

– Kā ir ar peļņu – rentējas vai nerentējas?

– Gaļas cenas ir zemas, lopbarība dārga, un cūkkopība vairs nerentējas.

– Nav kur ņemt naudu meža audzēšanai, un tā nerentējas.

– Literātūra tagad nerentējas, un valdība literārus laikrakstus neatbalsta.

Vārds rentēties latviešu valodā parādījies vairākkārt. Pirms gadsimta tas bija manāms kā vācu valodas vārda sich rentieren atdarinājums, turklāt bez vajadzības, jo latviešu valodā ir labs vārds ar to pašu nozīmi – atmaksāties, kas ievietots arī lielajā Kārļa Mīlenbacha Latviešu valodas vārdnīcā. Bet vārda rentēties nav ne šās vārdnīcas papildinājumos, ne viensējuma Latviešu valodas vārdnīcā, kas izdota 1987. gadā. Acīmredzot šo vārdnīcu autori vārdu rentēties uzskatījuši par latviešu valodā nevajadzīgu, un šādai nostājai varam pievienoties arī tagad, kad manām krievu рентабельный ietekme.

Bet vārda rentēties aizstāvji tagad atsaucas uz Latviešu literārās valodas vārdnīcas sestā sējuma pirmo daļu, kas arī izdota 1987. gadā. Tajā vārds rentēties ievietots kā labs latviešu valodas vārds bez kādiem ierobežojumiem un minēti šādi piemēri.

– Stikla taras pieņemšanas punkti diezin vai tautsaimnieciski rentējas.

– Tiks izstāstīts viss par šo dambi: kā tas cēlies, kam agrāk piederējušas dzirnavas, kā sausajā gadā dīķis rentējies.

– Meklējam pieeju, kā vislabāk palīdzēt koŗu kolektīviem; labāk vienu otru reizi dot nelielu avansu – tas vienmēr ir rentējies.

Jāņem vērā, ka šai par Literārās valodas vārdnīcu nosauktajā izdevumā ir ievietoti arī neliterāri vārdi, un tikai šās vārdnīcas pēdējos sējumos pievienotas norādes, ka neliterārie vārdi valodā nav ieteicami. 1987. gadā šādu norāžu nebija. Atcerēsimies arī, ko par šo vārdnīcu laikrakstā «Diena» 1997. gada 20. janvārī rakstījis Konstantīns Karulis: valodnieku uzdevumus toreiz noteica Maskavas iestādes, kas centās latviešu valodu tuvināt krievu valodai.

Labā latviešu valodā visos iepriekš minētajos teikumos labāk iederas vārds atmaksāties. Labosim sākumā minētos teikumus. – Daži mūsu valstsvīri saka, ka Latvijas lauki ar mazām saimniecībām esot kā brīvdabas mūzejs un neatmaksājoties.

– Vai jūsu firmas darbība atmaksājas?

– Kā ir ar peļņu – atmaksājas vai neatmaksājas?

– Gaļas cenas ir zemas, lopbarība dārga, un cūkkopība vairs neatmaksājas.

– Nav kur ņemt naudu meža ataudzēšanai, un tā neatmaksājas.

– Literātūra tagad neatmaksājas, un valdība literārus laikrakstus neatbalsta.

Tātad – mūsu valodā nav jāievieš nevajadzīgais vārds rentēties.