Padomju okupācijas laikā ļoti bieži dzirdējām tā saukto defissalikteni marksisms–ļeņinisms, kā arī citus līdzīgus darinājumus, piemēram, inženieris–techniķis, rakstnieks–reālists. Šādi vārdu savienojumi ir raksturīgi krievu valodā, bet bieži tos varēja manīt arī latviešu rakstos.

Pagājuši vairāk par desmit gadiem, kopš vairs neesam padomijā, tomēr šis vārdu savienojumu veids nereti manāms joprojām.

– Jauneklis–mīlētājs pieceļas un apburoši smaida.

– Programmā bija Kēlera koncerts–duets divām flautām un klavierēm.

– Eiropas operteātŗos allaž plaši pieprasīts ir austrāliešu dziedonis bass–baritons Džons Vegners.

– Beidzies Baltijas valstu jauno mūziķu–izpildītāju konkurss.

– Tagad Tomass Bops ir astronoms–amatieris, kas nedēļas nogalē vēro Visumu. – Programmu veido viesnīcas–restorāna «Gūtenbergs» darbinieki.

– Turpinām sarunu ar fotomākslinieku–liepājnieku Herbertu Stankeviču.

– Komponists intensitāti panāk ar kāpumu–kritumu maiņu.

– Notika jaunās studijas atklāšana–koncerts.

Latviski labāk varam izteikties citādi.

– Jaunais mīlētājs pieceļas un burvīgi smaida.

– Programmā bija Kēlera koncertduets divām flautām un klavierēm.

– Eiropas operteātŗos allaž plaši pieprasīts ir austrāliešu dziedonis basbaritons Džons Vegners.

– Beidzies Baltijas valstu jauno atskaņotājmākslinieku konkurss.

– Tagad Tomass Bops ir astronomijas amatieris un nedēļas nogalē vēro Visumu. – Programmu veido restorānviesnīcas «Gūtenbergs» darbinieki.

– Turpinām sarunu ar Liepājas fotomākslinieku Herbertu Stankeviču.

– Komponists veido intensitāti ar kāpumu un kritumu maiņu.

– Notika jaunās studijas atklāšanas koncerts.

Kā redzam, krieviskajiem defissalikteņiem labā latviešu valodā atbilst dažādi veidojumi: īpašības vārds ar lietvārdu, saliktenis, lietvārda ģenitīvs kopā ar lietvārdu, vārdu saistījums ar saikli un. Var būt vēl citas iespējas. Var lietot pavisam citu vārdu.

Varētu teikt, ka rakstnieks ir reālists, ka vajadzīgs inženiertechniķis. Vajadzības gadījumā varētu runāt par marksismu un ļeņinismu.

Ja abi vārdi ir ģenitīvā, nebūtu jāsaka, piemēram, grieķu–romiešu cīņa, bet gan – grieķu un romiešu cīņa. Jādomā ne tikai par rakstu, bet arī par runu, ko dzirdam. Ja sakām grieķu–romiešu cīņa, klausītājam var rasties maldīgs priekšstats par kādiem grieķu romiešiem, jo defise taču nav dzirdama. Bet savienojuma māja–mūzejs vietā var teikt mūzejmāja vai mūzejs.