Tāds bija boļševiku varas laika raksturīgais vaibsts. Izkliegtiem lozungiem, boļševiku maršiem, tūkstošu kāju soļiem nācās paust prieku tās dienas piemiņai, kad piedzima proletariāta diktatūra, kas solīja paradīzi zemes virsū.

      Īstenībā šiem maršiem, lozungiem un soļiem vajadzēja pārkliegt boļševiku sagandētās, drupās grūstošās cilvēcīgās dzīves dārdus, samīt boļševiku melus un brēcošo apsūdzību šai dienai, kas atnesa elli pasaulē.

      Laikrakstu sludinājumi aicināja ļaudis uz darba pārvaldi pieteikties neskaitāmās brīvās vai jaunradītās vietās. Kad bezdarbnieki garās rindās ieradās pārvaldē, tā par šādu darba roku pieprasījumu nezināja gluži neko... (pa labi)