Atpakaļ Saturs Uz Priekšu

Boļševiku sakūdīts pūlis nes Raiņa kapos Rīgā nolauztu krustu
Žīdu rindas pie Košergaļas skārņa Rīgā

45


      «Visdemokrātiskākā konstitūcija pasaulē» - Staļina konstitūcija sludināja neierobežotu ticības brīvību. Taču pati padomju vara organizēja antireliģiskas skates un muzejus. Drīz pēc boļševiku ienākšanas visus Padomijā pārbaudītos paņēmienus pārnesa arī uz Latviju, tomēr bez sekmēm: baznīcas palika pārpildītas.

Aina antireliģiozā skatē

      Tai pašā laikā smags sitiens bija jāpārdzīvo tautas tiesiskai apziņai, kad, tautas tiesām noorganizējoties, par tiesnešiem kļuva ļaudis bez juridiskās un bieži bez jebkādas izglītības: sētnieki, kalpotāji, strādnieki, važoņi... Kādi varēja būt viņu lēmumi? Cik nevainīgo tie aklās varas spiedienā un savā neziņā notiesāja?

Aina kādā tautas tiesas sēdē

46


Žīdu instruktors dod padomus lauksaimniecībā latviešu zemniekiem

      Viss baigais boļševisma gads bija nejēdzību un ačgārnību caurausts un apzīmogots. Bet dažos gadījumos šīs nejēdzības pārspēja visas iedomājamās robežas.

      Žīdi (gājienos) bija tie, kas pirmie prasīja zemi bezzemniekiem - tauta, kam nekad nav bijis sakars ar zemi. Žīdi bija arī tie, kas, lauksaimniecības mašīnas saņemot, apmācīja latviešu zemes rūķus (pa labi) to lietošanā. Cinisms un izsmiekls, kas ar to tika latviešu zemniekam sejā sviests, vairs nav pārspējams.

      Šo žīdu instruktoru panākumi bija tikpat ačgārni un nejēdzīgi kā visa viņu boļševistiskā sistēma: instruktors mācīja federēt lauku, kad tas vēl nebija noecēts. Mašīnai nolauza atsperes...

47


      Jau 1940. gada 10. jūlijā laikraksti vēstīja, ka «6 ebreju pilsoņi... vēlas iegūt zemes gabalu» pirmās kopsaimniecības dibināšanai. Kad zemniekos radās jūtams uztraukums, partijas dižvīrs Spure presē pavēstīja, ka par kolhoziem neviens vēl nav domājis...

      Kolhozu nebūs! Kāds mierinājums ar to tika adresēts jau tā neuzticīgajam zemniekam, lai tas nebēdzinātu sēklu, nekavētos apsēt laukus? Bet zemnieks neticēja, un nebija vīlies: visus solījumus atmetusi, 1941. gada pavasarī padomju vara jau bez kautrēšanās nodibināja pirmo kolhozu. Sovhozi jau bija, tiem sekoja lauksaimniecības arteļi. Visi līdzekļi tika ņemti palīgā, lai ar skubu novestu latviešu lauksaimniecību tai stāvoklī, kādā tā 23 gados bija nonākusi Padomijā.

      Sākās latviešu tautas baigākais noplicināšanas darbs. Vēl stāvēja priekšā tikai tautas fiziskā iznīcināšana. Uz to varmācīgie iebrucēji bija rūpīgi sagatavojušies...

48
Atpakaļ Saturs Uz Priekšu