LŪK, VIŅI Kara sākšanās padzina no latvju zemes tās asinskāros varmākas. Nepaguvuši iznīcināt latviešu tautu, jauzdami savas varas pēdējās stundas, boļševiki zvēriski izrēķinājās ar upuriem - centrālcietumā ieslodzītajiem - nevarīgajiem, pretoties nespējīgiem, nelaimīgiem ļaudīm. Līķu atrakšana Rīgas Centrālcietuma pagalmā |
|
Tikai pāris pēdu bieza zemes kārta sedza boļševiku nošautos cietumā ieslodzītos, kas tur, cits citam virsū samesti, gulēja nekārtīgās kaudzēs. |
|
Zeme atdod upurus |
K o p ē j ā b e d r ē. Daudzi, pēc kuriem piederīgie bija neatlaidīgi un velti meklējuši un taujājuši, - daudzi no tiem atradās šais bedrēs, nespēdami savai tautai vairs neko pastāstīt. |
|
B e t v i ņ u a s i n i s r u n ā. Un tās spēj pasacīt daudz vairāk nekā visi baigākie vārdi kopā. Izraktos upurus, pēc atbrīvošanas no drēbēm un nomazgāšanas, rūpīgā apskatē mēģināja identificēt. |
|
Arvienu jauni un jauni upuri (pa kreisi) | |
Līķu rindas Rīgas Centrālcietuma pagalmā | |