|
|
|
|
PLAKĀTI, PLAKĀTI, PLAKĀTI... |
|
| Raksturīgs boļševiku manifestācijas gājiens ar varas vīru attēliem, plakātiem un lozungiem |  |
 |
Ko vajadzēja līdz kustonībai novestajam Padomijas cilvēkam, lai tā acu priekšā mūžīgi būtu viņa valdītāja un pērāja attēls, to pārnesa arī uz latviešu zemi. |
 |
|
|
No manifestācijām nebija pasargāti ne lauki, ne ciemi (vidū). Žīdu nolūki, ko visai uzskatāmi simbolizē attēls pa kreisi, vispirms tiecās uz visplašāko tautas masu pakļaušanu savu maldu un viltus mācību iespaidam. Šī nodoma sasniegšanai viņu aģitācija sasniedza neiedomājamas pārspīlējuma robežas: manifestāciju priekšgalā gāja sevišķas dejotāju komandas, bet... |
 |
 |
 |
| Vēlēšanu autobuss | |
|
...ielu dekorējumus uzstādīja ikvienā nozīmīgā boļševiku svētku gadījumā. Vēlēšanu kampaņai mobilizēja visādus satiksmes līdzekļus: ar tramvajiem sākot un autobusiem beidzot. Plakātiem un lozungiem noklāti, speciālu bļāvēju komandu kliedzieniem pavadīti, tie traucās pa ielām, aicinādami balsot, vēlēt, ievēlēt (kaut atturēties nemaz nebija iespējams)... tautas «labākos dēlus un meitas gaišas, saulainas nākotnes izcīnīšanai.» Bet iestāžu un boļševiku organizāciju ēkas noklāja aizvien jauniem plakātiem, tā pārvēršot latviski tīrās ielas žīdiska raibuma juceklī. Aģitācijai izšķieda nesalīdzināmi vairāk līdzekļu un darba nekā visai kultūras dzīvei kopā. Tāda ir statistika. |
|
| Dekorējums Rīgā uz Brīvības bulvāra tilta | |
 |
|
| Plakātiem izķēmotā Laviešu biedrības (Sarkanarmijas) nama glītā fasāde Rīgā | |
|
Boļševiku aģitātori tāpat kā viņu spiegi iespiedās ikvienā ļaužu kopā, nokļuva visattālākā zemes stūrī. |
|
 |
|
|
Blakus parastajām masu un tautas sapulcēm rīkoja fabriku strādnieku un uzņēmumu darbinieku sapulces pa viņu darba vietām, kur boļševiku aģitātori sludināja «Marksa-Engelsa-Ļeņina-Staļina taisno lietu». Kāda bija strādnieku atsaucība liecina, viņu drūmās sejas. |
|
 |
|
| Slēpotāju aģitācijas brauciens vēlēšanām |
Citur organizēja speciālas komandas, vēl «fašistiskā tumsībā atpalikušo» stūrīšu aplaimošanai ar jauno mācību. |
|
Žīdi organizēja un vadīja sazināšanos pa radio ar Maskavu. Ar to bija gribēts rādīt boļševiku technikas varenību un viņu «rūpes un neierobežotās iespējas strādnieku labklājības celšanā». Tai pašā laikā, skaistiem vārdiem pamudinātus, latviešu strādniekus piespieda vienu pēc otra parakstīt |
 |
|
sociālistiskās sacensības līgumus, lai kāpinātu boļševistisko produkciju. Nozīmīgs bija ražotā daudzums, ne labums. To prasīja grafiks un plāns. Kaut arī ražojums nekur nederēja, norma bija izpildīta! |
 |
| Kāda uzņēmuma strādnieki paraksta ieslēgšanos sociālistiskajā sacensībā |
|
|
|