Šodien aprit 75 gadi kopš baigās dienas, kad bruņotās boļševiku ordas okupēja mūsu Latviju.

Līdzīgi kā šobrīd Ukrainā, arī toreiz Maskavijas valdnieki apvainoja Baltijas valstu valdības «Padomju Savienībai naidīgas polītikas vešanā» un pieprasīja 1939. gada bazu līguma «godprātīgai reālizācijai» Latvijas valdības atkāpšanos un atļauju ievest Latvijā «neierobežotu Sarkanās armijas kontingentu». Līdzīgs liktenis jau bija sagaidījis Lietuvu 1940. gada 15. jūnijā. Igauniju okupēja vienlaikus ar Latviju.

Tika nodibinātas Kremlim paklausīgas «valdības» un izsludinātas «Tautas Saeimas» vēlēšanas, kuŗās piedalījās tikai viena partija - «Darba tautas bloks». Gluži kā Krimā, arī toreiz vēlēšanās «piedalījās» teju visi Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji un gandrīz visi balsoja par vienīgo atļauto partiju.

Vēlāk, 21. jūlijā, marionešu parlaments pretēji Satversmē noteiktajai kārtībai pasludināja Latvijā «padomju varas nodibināšanu» un 5. augustā «lūdza» Padomju Savienību «uzņemt» Latviju PSRS sastāvā.

Paralleli šiem notikumiem sākās arī prātam neaptveŗamas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.

Šie notikumi ir nenomazgājams kauna traips PSRS un tās mantiniecei - Krievijai. Tas ir noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma - pat, ja vēl neviens par šo noziegumu nav tiesāts un sodīts.