Sveiki, vēl pagaidām cilvēktiesību kritērijam atbilstošie.
Taču viss var mainīties.
Šis teksts kā alternatīva ES Parlamenta Asamblejas deputātu atbildei Patriarham
Aleksijam II par to, ka viņš esot pret «seksuālo minoritāšu fundamentālajām
tiesībām». Aleksijs pateica, ka sodomītu ideoloģija tiek iepiarota un ka tas ir
grēks a zilo karogā tītie parlamentārieši uzreiz rāda savu zoseni. Bet pamazām
jau arī dzīvniekiem veidojas savas fundamentālās tiesības.
Šodien Lutera draudzē pat dzīvnieku dievkalpojums. Piedāvāju iepazīties ar
– iespējamo nākotnes sprediķa matricu.
Kaspars Dimiters
Dievkalpojums par godu dzīvniekiem
Šodien, 2007. gada 4.
oktobrī, Pasaules dzīvnieku dienā, Rīgas Lutera draudzes baznīcā (Torņakalna
ielā 3/5) pirmo reizi Latvijā notiek dzīvniekiem veltīts dievkalpojums.
Sprediķis
animālisma atjaunošanas svētkos
Brāļi un māsas, šī ir visgaišākā diena mūsu baznīcas dzīvnieku vēsturē.
Visi kopā sen esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem šajā valstī un šīs valsts
baznīcās palīdzēt mēs vairs nevaram, lai cik ētiski un nacionāli mēs
nesprediķotu un lai cik eiropeiski nebūtu restaurētas mūsu baznīcas. Mūsu
kolēģu pieredze Nīderlandē pierādījusi, ka, lai labi dzīvotu, baznīcas nemaz
nav obligātas. Jo labi dzīvot mūsu laikos nozīmē arī ekstrēmas, alternatīvas un
mūžīgā pilnveidē izsmalcināmas seksuālās attiecības ne tikai cilvēku starpā
vien.
Lai labi dzīvotu un moderni kopotos, ar tradicionālas ticības piedāvātajiem
standartiem ir par maz. Daudz ienesīgāka ir homoseksuālisma, pedofīlijas un
citu modernu tieksmju sludinātāju misija. Visa pasaule iziet ielās aizvien
kuplākos un krāšņākos sodomītu karnevālos, aizvien mazāk to dalībniekiem
atgādinot cilvēkus. Visievērojamākie fondi, visrespektablākās organizācijas un
bankas šos pervertās pārtapšanas brīnuma svētkus tikai atbalsta. Arī «jaunās
Jeruzalemes» Briseles deputāti to apliecina ik dienas. Briselītu ierindā netradicionāli seksuāli
orioentētie jau ir vairākumā. Dzīvnieku jūtu aizstāvju vārdā apliecinu savu
cerību, ka arī zoofīli Briseles parlamentā drīzumā ieņems augstākos posteņus,
jo ir par maz, ka Lietuvas pludmalē pliks Ferhoigens pastaigājas ar pliku
sekretāri. Mums ticības vārdā ir jāsper vēl drosmīgāki soļi.
Nīderlandē gadā vidēji likvidējas tikai ap 1000 tradicionālo draudžu. Lai
tradicionālistus izskaustu pilnībā, viņiem vēl būs jāmokas 19 gadus. Taču
traģiskākais ir tas, ka šīs draudzes pārdod arī savus īpašumus, turklāt pilnīgi
neticīgām personām. Kāpēc traģiski? Tāpēc, ka laikus tajās netiek modernizēta
un animalizēta ticība, rodot motivāciju šo ēku izmantošanai dzīvnieku garīgai
un jutekliskai aprūpei. Mums jābūt gudrākiem un tālredzīgākiem par mūsu
sodomītu, eitanāzistu un pedofīlu brāļiem un māsām, kuri no savām nepietiekamā
līmenī izkoptajām mānijām vecajā Eiropā jau stipri atslābuši.
Šī skaistā diena, kurā mums beidzot ir dota iespēja pienācīgi pagodināt
visu dzīvniecisko, lopisko. Kam mums degradētie bomži, plānprātīgie pensionāri,
apgrūtinošie invalīdi, bezcerīgie narkomāni, bīstamie un dārgi mums
izmaksājošie ieslodzītie, vienmēr drūmie un ne vienmēr seksuāli ērti
izmantojamie bāreņi un visādi citādi necilvēki? Moderno laiku baznīcai ar tiem
vairs nav jākrāmējas. Pareizo piemēru mums rāda tās valstis, kurās, turpinot
profētiskā Ādolfa tradīcijas, tiek ieviesta eitanāzija. Lūk, tā ir īsta valstiski
racionālas brīvības prakse – brīvi eksperti brīvi izvēlas, kurš valstij
vajadzīgs un kurš pār tilta margām metams.
Akls kaķis vai klibs suns sen mūsu sirdīs izraisa vairāk žēluma, nekā
avārijā cietis bērns, trolejbusā noģībusi veča vai kāds smirdošs miskastes
iemītnieks, kas izskatās sliktāk par savu kolēģi žurku. Tas nozīmē, brāļi un
māsas, ka žurkas ir vairāk jāaizstāv, kā netīrie, cilvēkveidīgie spoki, kuri
mums nedz vajadzīgi, nedz izdevīgi, nedz baznīcās laižami. Iedomājieties, kā
smirdētu baznīca, ja šodien te ienāktu viens netīrs bomzis. Taču, ja šeit
ienāktu pulciņš labi frizētu un koptu mūsu draudzes turīgāko locekļu sugas
sunīšu, kaķīšu, šinšilu, jūras cūciņu... Ak, kas tā būtu par mīļu un siltu
rosību un dzīvību mūsu par dzīvnieku fermu pamazām pārtopošajā baznīcā. Tālab
aicinu visus aizstāvēt žurku, jūras cūciņu, trušu un citu dzīvnieciņu tiesības
uz dzīvību, ko ļauni zinātnieki tiem regulāri laupa savos ļaunajos
eksperimentos. Lai izmanto sabiedrībai nekur nederīgos indivīdus, kurus,
acīmredzot, zvaigžņu valdnieks savā apredzībā tādiem eksperimentiem arī lēmis.
Nost ar arhaiskajiem uzskatiem un novecojušajiem rakstiem! Cilvēki sava
goda avansu ir izsmēluši un nav bijuši tā cienīgi. Pienācis laiks visgodājamāko
kārtā celt miljoniem gadu pazemotos dzīvniekus. Kā pāreja uz šo mūsu ticības
progresa jauno pakāpi lieliski kalpojusi sodomītu pārākuma pār nožēlojamajiem
heteroseksuāļiem iecelšana starptautisku cilvēktiesību normu un likumu kārtā.
Taču dzīvnieku tiesības stāvēs pāri cilvēktiesībām. Jā, es pravietoju. Mans
suns mans liecinieks (noglauda pērmindera pienesto sunīti).
Lai nebūtu jālikvidē draudzes Latvijā, mums jāminimalizē viss tradicionālais
un jāanimalizē viss jaunais. Baznīcas mums jāpārvērš dzīvnieku patversmēs vai
mums mīļo kustoņu kosmētiskas, medicīniskas un intīmas aprūpes centros. Baznīcās
jātirgo un jāreklamē ne tikai dzīvnieku barība, bet arī cilvēku seksuālai labsajūtai kalpojušās papildierīces, kas tiem
nepelnīti palīdzējušas pavadīt daudz apmierinošu mirkļu. Intīmpreču industrija
ir jāattīsta arī mūsu dzīvniekiem. Dzīvniekus diskriminējošo veikalu «Labi»
uzrakstu vietā jāparādās uzrakstiem «Labi
cilvēkam un lopam». Baznīcās jādod vārds dzīvnieku psihologiem, dzīvnieku
seksologiem, pingvīnu homoseksuālisma speciālistiem, žurku un trušu tiesību
aizstāvjiem, jo vecmodīgo sprediķotāju laiki ir pagājuši.
Beidzot ir jārunā skaļi arī par to, ko ar saviem mājdzīvniekiem piekopjam
klusībā, bīdamies no konservatīvu un cietsirdīgu fundamentālistu
aizspriedumiem. Modernas ticības un intīmā animālisma praktizētāji zina, ka ar
dzīvnieku sadzīvot iespējams daudz labāk, nekā ar savu līdzcilvēku. Modernas
ticības cilvēkam mīlēt savu tuvāko vispirms nozīmē mīlēt savu mājdzīvnieku.
Mūsu nākotne, brāļi un māsas, ir visu fīliju legalizēšanā. Arī šajā dzīvnieku
fermā, ko ar lepnumu dēvējam par Latviju. Homoseksuālisms un zoofīlija ir
modernu ticīgo savstarpējo attiecību jaunie stūrakmeņi. Un kā sociāls dzīvnieks
zinu, ka nebūt ne pēdējie.
Celsim dzīvnieku
patversmes! Pārvērtīsim savu valsti par dzīvnieku paradīzi! Mīlēsim sevi un
savus līdzcilvēkus aizvien mazāk, bet aizvien vairāk – savus lopus! Mīlēsim
lopiskāk, jo dzīvnieki arī ir cilvēki.
Vaumen.