Skaists, patiesi precīzs ir ilggadējā taksatora M. Dāboliņa kunga raksts par stāvokli Latvijai ļoti nozīmīgajā meža nozarē. Viņš par to patiesību pauž jau labu laiku un vairākkārt, bet cik latviešu to izlasa un cik ņem vērā? Rezultāts tāds, ka viss rit savu noziedzīgo gaitu. Vecie profesionāļi virsmežziņi centīgi cīnījās, lai neieceltu Meža dienestā galvenās personas amatā āzi par dārznieku. Ko panāca? Tas zināms, un nu noris svarīgā dienesta metodiska padarīšana par praktiski neesošu, un konkursi ir tikai fikcija, lai aizmālētu tautai acis un prātus, jo viss jau ir sen izlemts pirms konkursa. To skaidri parādīja arī KNAB vadītāja iecelšana. Šeit ir viena iespēju fronte cīņai par taisnīgu risinājumu.

Nākamais bīstamais simptoms ir uzrādīts L. Inkina kunga rakstā par tik vērtīgā patiesības paudēja, kāds ir laikraksts «Latvietis Latvijā», pastāvēšanas draudiem nākotnē. Šausmīgi iedomāties, ja nebūs, kur smelties ziņas par patieso stāvokli Latvijā! Tā ir vēl viena iespēja, kur sevi parādīt, lai tā nenotiktu. Ļoti vērā ņemams ir A. Gedroica kunga raksts par jauktajām laulībām. Tas ir milzīgs drauds latviešiem kā nācijai pastāvēšanai, bet cik latviešu jauniešu šo rakstu ir izlasījuši un padomājuši, ko darīt, vai ko jau ir izdarījuši? Tā atkal kārtējā iespēja parādīt un panākt, lai katrs latvietis to izlasītu - un ne tikai, bet arī lai padomātu, ka jebkuras jauktās laulības ir cilvēku, sabiedrības deģenerācija ar bīstamām sekām nākotnē. Tas viss tikai no «LL» Nr. 45. un 46. šīgada izdevumiem.

Vēl svarīgu iespēju izmantošanu gaida tipisko vēl palikušo padomju okupācijas zonu likvidēšana vienlaikus ar šeit nelikumīgi esošo civilokupantu un viņu pēcnācēju miermīlīgu repatriāciju uz katra etnisko Tēvzemi. Tas ir sarežģīts un smags jautājums - īpaši jau ar iepriekš pieminētajām jauktajām laulībām, bet iespējas ir sevi parādīt, un izskatās, ka šodienas Saeima no šī jautājuma risināšanas nobijās, tāpēc kopumā nobalsoja tā, kā nobalsoja. Iespēju vēl bez minētām daudz un interspēki «nesnauž», bet izmanto viņiem uzdāvinātās iespējas. Tas bija manāms manifestācijā «Mēs pret nabadzību» - viņējie arī tur, kā likts, un, jūtamus panākumus guvuši, varēs uzgavilēt: re, kādi mēs, laimneši, jums muļķīšiem, latviešiem, kas gan lielās ar visstraujāko attīstību Eiropā, esot visnabadzīgākā valsts ar viszemāko iedzīvotāju dzīves līmeni.

Kā tas viss saskan? Šeit kaut kas neklapē! Seda ir tipiska, vēl saglabājusies okupācijas zona Latvijā un nu tai par laimes nesējiem uzmetušies no PCTVL ievēlētie Sedas domē, nu tie cīnās par labklājību laikrakstā «Rakurss» (krievu val.) protams, aizmirstot pieminēt, ka Seda vēl joprojām ir okupēta teritorija, kur uzskatāmi redzams civilokupantu nekvalitatīvais darbs, kura rezultātus nu izmisīgi cenšas novērst nedaudz latviešu un vēl šeit aizķērušies civilie okupanti un viņu pēcnācēji. Un par spīti ilgajai salšanai kaut kā nevienam neienāk prātā: ko es te mokos salā un badā? Došos labāk uz savu etnisko Tēvzemi, kur mani sasildīs krievu sirsnība un dvēseles plašums. Kā to izskaidrot? Varbūt, šeit iedzīvojušies bagātībā, palikušie uzskata sevi par varoņiem, kas atstāti, lai saglabātu šo ieņemto placdarmu un būtu par cīnītāju priekšpulku par Latvijas turpmāko okupāciju un rusifikāciju, jo nav jūtams, ka Sedā kāds censtos apgūt Valsts valodu un runāt tajā, bet jūtas vareni, ka ieguvuši pilsonību.

Nesen gan nosodīja tos pilsonības «pārdevējus» no Aldermanes kantora, bet nav dzirdams, cik tad ir šo pilsonību nopirkušo un vai kādam šādam «pircējam» tā pilsonība atņemta. Šeit nu nākamajiem Latvijai vēlamajiem latviešu spēkiem, tikušiem pie varas, būs milzīgas iespējas darboties, cik tad īsti jaunpilsoņiem pilsonība pienākas un cikiem tā nekavējoties jāatņem.

Briesmīgs stāvoklis un milzīgas iespējas ir arī ekonomikas jomā Latvijā. Pirmkārt, jau ekonomiskās okupācijas pārtraukšana ar tai sekojošo deokupāciju. Vai latvieši savā Tēvzemē tam gatavi? Šodien gan izskatās, ka tie, kas iepriekšējā 50 gadu okupācijas režīma laikā labi uztrenējušies iztapt austrumkaimiņa iegribām, tagad šo pieredzi liek lietā rietumu pusē. Bagāto rietumvalstu censoņus var saprast - kāpēc gan neizmantot latviešu laipni dāvāto iespēju okupēt un ekonomiski paverdzināt, ja paši tik ļoti grib vergu stāvokli strādājot? Bet stārastu - vagaru - vergu uzraugu jau nu gan Latvijā nav trūcis ne pašu latviešu vidū, ne starp citu tautu pārstāvjiem. Tikai šajos amatos nav vakanču - tātad pārējiem jāiztiek ar paverdzinātā statusu.

Padomāsim par iespējām un cīnīsimies par tām!