Latviešiem ir pasaka par dumju sievu, kas darījusi visu otrādi, nekā vīrs vēlējies. Vīram zudusi pacietība, un viņš nolēmis sievu pārmācīt. Viņš teicis sievai: «Nelasi akmeņus maisā!» Sieva tūlīt pielasījusi pilnu maisu akmeņu. Vīrs tagad teicis: «Tikai neņem akmeņu maisu mugurā!» Sieva tūlīt ņēmusi akmeņu maisu pār pleciem. Beidzot vīrs teicis: «Bet tagad neej ar akmeņu maisu purvā!» Un sieva tūlīt likusies ar akmeņu maisu plecos purvā iekšā.

Diemžēl tagad ir ne mazums latviešu, kas ir līdzīgi šai sievai un jau ir nonākuši purvā valodas ziņā. Viņiem daudz reižu teikts, kā jārunā un jāraksta pareizi, bet viņi visu dara otrādi.

Par kļūdām valodā pēdējos gados publicēti simtiem rakstu, bijuši daudzi aizrādījumi radioraidījumos. Bet šķiet, ka daudzos saziņas līdzekļos, dažādās iestādēs, redakcijās un apgādos ir krietna daļa ļaužu, kas vai nu domā, ka aizrādījumi uz viņiem neattiecas, vai vēl ļaunāk – dara visu tieši otrādi tāpat kā dumjā sieva pasakā.

Padomju okupācijas gados latviešu valodu dažādi darboņi tīši tuvināja krievu valodai, lai veicinātu valodu saplūšanu, lai latviešu valoda zustu. Tagad daudz runāts un rakstīts, ka bez vajadzības nav jāatdarina citas valodas. Bet pie liekas ķēmošanās pakaļ citām valodām, īpaši krievu valodai daudzi ir tā pieraduši, ka netiek no tās vaļā, lai aizrāda, cik grib. Turklāt tikpat viegli daudzi tagad sākuši pielāgoties angļu valodai.

Latviešu runā un rakstos tagad jau manāms kāds tūkstotis dažādu angļu valodas atdarinājumu. Lielākā daļa no tiem ir tādi, bez kuŗiem gluži labi mēs varam iztikt, piemēram, alarmēt, audits, ekskluzīvs, fīlings, killers, masu mediji, performance, profits, šops utt.

Vai latviešu valodas vārdi, kas mums sen pazīstami, būtu tagad nederīgi? Nav nekādas vainas mūsu valodas vārdiem, kuŗu vietā bieži dzirdami minētie angļu valodas vārdi. Varam taču joprojām teikt vārdus uztraukt, pārbaude, īpašs, sajūta vai jutoņa, tēls, slepkava, plašas saziņas līdzekļi, priekšnesums, peļņa, veikals.

Runājot latviski, nav prātīgi piebārstīt valodu ar angliskiem vārdu savienojumiem, piemēram, o jes, okei. Labāk iztiksim bez tiem. Neteiksim arī, ka iesim uz pārtiju, bet gan iesim viesībās vai uz ballīti, tikšanos, saiešanu (un nekādā ziņā neteiksim, ka iesim uz krievisko tusiņu).

Nejautāsim vai ar tevi viss ir kārtībā, bet gan vai tev kas nekaiš vai arī vai tu jūties labi.

To derētu ņemt vērā arī tiem, kas līdzinās sākumā minētajai dumjai sievai pasakā.