Jānis Endzelīns ir dzimis 1873. gada 22. februārī. Endzelīna nopelni latviešu valodas zinātniskā pētīšanā, valodas kopšanā, pareizrakstības izveidē ir tik lieli, ka runājam par Endzelīna skolu valodniecībā, par Endzelīna pareizrakstību, kas mums pazīstama jau gandrīz simt gadu. Endzelīna vārds ir zināms visā pasaulē. Joprojām Endzelīns ir viens no visvairāk citētajiem latviešu zinātniekiem. Pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa atzinumiem mums ir tikai divi pasaulslaveni zinātnieki – ķīmiķis Pauls Valdens un valodnieks Jānis Endzelīns. Ar viņiem varam lepoties. Un viņu atziņas turēsim godā.

Magnetofona ieskaņojumā ir saglabājušās runas, ko Jānis Endzelīns teica konferencē 1953. gada 25. aprīlī. Tajās aplūkoti vairāki latviešu valodas jautājumi, arī uzsvara lietošana citvalodu īpašvārdos. Tālāk fragments no šās runas, saglabājot runātāja valodas īpatnības, kas raksturīgas runātas valodas stilam.

«Kas attiecas uz krievu valodu, man šķiet, ka divzilbju vārdus latvieši visnotaļ izrunā ar pirmās zilbes uzsvaru (tālāk uzsvars norādīts ar ˙ zīmi uzsvērtās zilbes priekšā), piemēram, ˙Ņeva, ˙Oka, ˙Ufa, ˙Kaukazs, ˙Krilovs, ˙Tolstojs un tā tālāk, gluži kā, piemēram, arī nu leišu uzvārdu, kas orīģinālā skan Bū˙ga, latviski es izrunāju ar pirmās zilbes uzsvaru – ˙Būga un tā tālāk.

Tad arī nu daži trīszilbju vārdi – daži – latviski tātad izrunājami ar pirmās zilbes uzsvaru, piemēram, ˙Odesa, ˙Poltava. Un tas it sevišķi sakāms tai gadījumā, ja krievu valodā uzsveŗ beidzamo zilbi, piemēram, Koču˙bej. Latviski tad man vismaz vedas teikt –˙Kočubejs un tā tālāk. Un te, ja vēl nāk klāt tas, ka citos locījumos krievu valodā uzsveŗ nu beidzamo, ceturto, zilbi, tad nu latvieši pavisam nevar līdzi tikt. Te vēl ir, piemēram, krievu pazīstamais uzvārds Boro˙din, ģenitīvs – Borodi˙na, un man gadījās dzirdēt pa radio, ka kāds no radio diktoriem teica, tā gribēdams īsti krieviski runāt, – Borodi˙na opera. Bet vēlākos gadījumos, kad atkārtoja šo savienojumu, tad es tomēr vienmēr dzirdēju runājam ar pirmās zilbes uzsvaru – ˙Borodina opera.»

Tādi ir Endzelīna atzinumi par dažiem uzsvara lietošanas gadījumiem, ko viņš teica 1953. gadā. Tie nav zaudējuši nozīmi arī tagad, kad mūsu valodā joprojām manāma stipra nevajadzīga krievu valodas ietekme.