Latvietis: – ā, bē, cē, dē, ē, ef, gā, ģē, hā...

Krievs: – a, bie, cie, die, ie, ief, gie...

Anglis: – ei, bi, si, di, i, ef, džī, eič...

L.: – Kā runāt saīsinājumus, ja dažādās valodās burtus sauc dažādi?

K.: – Sauksim tā kā katrā valodā. Krievu burtus sauksim, kā dara krievi, un teiksim gie, kie.

A.: – Nē. Labāk sauksim tos par džī un khei.

L.: – Bet burtu nosaukumos taču parādās arī ikvienas valodas īpatnības. Vai tas ir vai nav jāņem vērā? Latvieši saka em, en, ef tāpat kā vācieši, angļi un krievi. Turpretim latviešiem ir kā un gā, nevis kē un gē kā krieviem, jo latviešiem patskaņa e priekšā parasti runā nevis cietu līdzskani k vai g, bet gan mīkstu – ķ vai ģ. Tāpēc arī burtus saucam kā, gā, bet ķē, ģē.

A.: – Bet angliski to bijušo čekistu iestādi sauc par khei džī bī.

K.: – Nē! Krieviski taču ir kie gie bie.

L.: – Kāpēc gan latviešiem būtu burti jāsauc kā angļiem vai krieviem? Ja lietojam šo saīsinājumu, latviski jāsaka kā gā bē. Mums taču nav jāatdarina ne angļu, ne krievu valodas īpatnības un nav jāsaka ne khei, džī bī, ne arī kie gie bie. Latvieši var nesaprast, ko šāda sveša izruna nozīmē.

K.: – Latvieši tagad kie gie bie vietā biežāk saka vie die kie.

L.: – Nevis vie die kie, bet vē dē kā. Var taču lietot arī šā iestādījuma latviešu nosaukuma saīsinājumu, bet burti jāsauc kā latviešu valodā.

A.: – Vai tad bi bi si vietā teiksim bē bē cē?

L.: – Nē. Bi bi si ir visā pasaulē pazīstams angļu radiostacijas nosaukums, un varam teikt arī bi bi si. Tomēr nebūtu aplam, ja latvieši, redzot burtus BBC, šo saīsinājumu runātu arī kā bē bē cē.

A.: Un en bi si? Vai latvieši zina, ka tā sauc amerikāņu Nacionālo raidījumu korporāciju?

L.: – Droši vien, ka vairums nezina, tāpēc latviski varam teikt en bē cē. Bet, kas zina, lai saka en bi si.

K.: – Vai iņtierfaks arī latviski nevar teikt?

L.: – Šo Krievijas aģentūras nosaukumu runājam, nevis nosaucot atsevišķus burtus, bet runājam kopā kā veselu vārdu. Tikai nerunāsim tajā burtu tē kā tie, bet sacīsim – Interfaks.

A.: – Vai angliski nevar Rīgas rūpnīcu saukt par ve i ef?

L.: – Kā to sauc angļi, tā ir viņu darīšana. Latviski teiksim Vef.

K.: – Vai nevar teikt vief?

L.: – Tā būs, runājot krieviski. Latviski ir Vef. Jo latviski taču burtu nesaucam par vie, bet gan vē. Tātad bijušās rūpnīcas nosaukums latviski jārunā Vef.

K.: – Bet varbūt lasītāji domā citādi?

A.: – Jā. Tagad Latvijā redzami daudzi saīsinājumi un uzraksti arī angļu valodā, un mums būtu jāzina, kā tos runāt.

L.: – To svešo anglisko uzrakstu Rīgā un citur Latvijā ir saradies pārāk daudz.